Efektīvai Latvijas elektroenerģijas sistēmas pārvaldībai nepieciešami būtiski ieguldījumi digitalizācijā un mākslīgajā intelektā, trešdien Baltijas mēroga konferencē enerģijas drošības, pieejamības un ilgtspējas jautājumos "Enerģētikas attīstības virzieni Baltijas jūras reģionā" teica AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste.
Runājot par to, ko parādījis pirmais gads pēc Baltijas elektrosistēmu sinhronizācijas ar Eiropu, Čakste uzsvēra, ka energosistēma ir stabila un to nācies pārbaudīt ar vairākiem notikumiem, tostarp kabeļu bojājumiem.
"Mēs pašreiz esam 15 minūšu elektroenerģijas tirgū. Mmums ļoti decentralizēta ražošanas sistēma. Un tas viss kopējo sistēmu padara ļoti digitālu un ļoti sarežģītu pārvaldīšanai," teica Čakste, norādot, ka tāpēc nepieciešami nozīmīgi ieguldījumi digitalizācijā un mākslīgajā intelektā, lai šo sistēmu efektīvi pārvaldītu gan šodien, gan nākotnē.
Kā vēl vienu secinājumu, kas izdarīts pēc sinhronizācijas, Čakste minēja, ka, visticamāk, nav iespējams piedalīties balansēšanas tirgū ar visām ražošanas jaudām, jo pastāv daudzi tehniski ierobežojumi attiecībā uz to, ko var un ko nevar darīt. To var pilnībā apzināties tikai tad, kad sākas reāla darbošanās šajā tirgū.
Čakste teica, ka ražotājam, protams, jādomā arī par iekārtu nolietojumu, un dalība balansēšanas tirgū nozīmē daudz intensīvāku sistēmas izmantošanu - nevis stabilu darbību, bet gan straujas un biežas jaudas svārstības.
"Pozitīvais aspekts ir tas, ka bateriju sistēmas ir kļuvušas ļoti konkurētspējīgas. Es domāju, ka visās valstīs tās tiek uzstādītas straujā tempā. Tas padarīs sistēmu daudz noturīgāku un vienlaikus arī lētāku ekspluatācijā," teica Čakste.
