Vācijas ekonomiskā statistika manipulē ar nodarbinātības rādītājiem 0 78

Vācijā reģistrēti 3 085 000 bezdarbnieku. Tas ir augstākais rādītājs pēdējos 12 gados. Federālā darba aģentūra izskaidro bezdarbnieku skaita pieaugumu ar sezonālām svārstībām.

Janvārī bezdarbnieku skaits Vācijā pārsniedza trīs miljonus, sasniedzot augstāko līmeni gandrīz 12 gadu laikā. Federālās darba aģentūras (Bundesagentur für Arbeit, BA) datos pašlaik šis rādītājs ir 3 085 000 cilvēku.

Salīdzinot ar 2025. gada decembri, bezdarbnieku skaits pieaudzis par 177 tūkstošiem cilvēku, bet gada griezumā — par 92 tūkstošiem. Bezdarba līmenis palielinājies par 0,4 procentpunktiem — līdz 6,6 %. Vairāk bezdarbnieku bija tikai 2014. gada februārī, kad tas bija aptuveni 3 138 000 cilvēku.

Kā paziņoja Federālās darba aģentūras vadītāja Andrea Nahles, bezdarbnieku skaita pieaugumu nosaka sezonālie faktori. Janvārī bezdarba līmenis parasti aina pieaug, jo gada beigās beidzas daudzi pagaidu darba līgumi, un tādās ar laiku atkarīgās no laika apstākļiem nozarēs kā būvniecība, lauksaimniecība un tūrisms nodarbinātība samazinās.

Krīze, saistīta ar pandēmijas apkarošanas pasākumiem, smagi ietekmēja Vācijas darba tirgu. 2020. gada pavasarī un ziemā ieviestie lokdauni atmeta veselo ekonomiku mākslīgā komā, no kuras tā 2025. gadā vēl nav spējusi izkļūt.

Nav iespējams gaidīt no statistikas, ka tā būs vienkārša un caurspīdīga. Bezdarbnieku uzskaites metodikā ir daudz nianses. No darbā meklētāju skaita tiek izslēgti, piemēram:

• saņēmēji, kuri nonākuši slimības atvaļinājumā;

• kuriem ir minimālā nodarbinātība "1 eiro stundā";

• kuri pilnveido kvalifikāciju;

• personas vecākas par 58 gadiem;

• daļēji nodarbinātie.

Ķīles Pasaules ekonomikas institūta (IfW) prognoze paredz, ka 2026. gadā bezdarbs Vācijā būs ap 5,9 %. Eksperti uzlaboja ekonomiskās izaugsmes tempu novērtējumu, kas saistīts ar valdības plāniem palielināt valsts izdevumus.

Pēc 2025. gada rezultātiem situācija Vācijas darba tirgū tikai pasliktinājās — vidējais bezdarba līmenis sasniedza 6,2 %.

Uzņēmumi kļuvuši ievērojami piesardzīgāki pieņemšanā darbā. Federālās darba aģentūras (BA) datu bāzē vidēji bija reģistrēti 632 tūkstoši vakances, kas ir par 62 tūkstošiem mazāk nekā gadu iepriekš.

Federālās darba aģentūras vadītāja Andrea Nahles norādīja, ka 2025. gadā darba tirgus attīstījās sliktāk nekā gadu iepriekš, lai gan gada nogalē parādījās pirmās stabilizācijas pazīmes. Tajā pašā laikā 2026. gadā tiek gaidīts tikai neliels nodarbinātības pieaugums.

Papildu spiedienu uz darba tirgu rada demogrāfiskās un strukturālās pārmaiņas. Pirmo reizi potenciālais darbspējīgā iedzīvotāju skaits samazināsies aptuveni par 40 tūkstošiem cilvēku. Iepriekš nodarbinātības pieaugumu lielā mērā nodrošināja ārvalstu strādnieku pieplūdums, kas kompensēja vietējās darbaspēka trūkumu. Nākotnē šis resurss varētu būtiski sarukt.

Darba tirgus attīstās nevienmērīgi. Nodarbinātības pieaugums saglabājas pakalpojumu sektora, izglītības un veselības aprūpes nozarēs. Rūpniecība, savukārt, turpina zaudēt darba vietas, un prognozes liecina, ka šī tendence saglabāsies.

Neskatoties uz atsevišķām stabilizācijas pazīmēm, augsts bezdarba līmenis, vakances samazināšanās un demogrāfiskie faktori padara perspektīvas 2026. gadam piesardzīgas.

Jaunatnē bezdarbs ir augstāks nekā vidēji. Kategorijā līdz 25 gadu vecumam 2025. gadā vidēji darba meklētāju bija 6,4 %. 2024. gadā bija 6,7 %. Citās Eiropas valstīs jaunie universitāšu un vidējās izglītības iestāžu beidzēji ir īpaši uzņēmīgi pret risku. Eiropā jauno speciālistu bezdarbs sasniedz līdz 25 %.

Vidējais bezdarba līmenis jauniešu vidū Austrumvācijā ir 8,0 %, kas ir ievērojami augstāks nekā Rietumvācijā 35 gadus pēc atkalapvienošanās. Bijusajā Rietumvācijā šajā periodā šis rādītājs bija 5,0 % (uz 2025. gada decembri). Bezdarbs jauniešu vecumā no 15 līdz 25 gadiem ir īpaši augsts Berlīnē un Saksijā-Anhaltē. Līdzīga aina novērojama arī kopumā pa federālajām zemēm. Bezdarba izplatība Vācijā nav vienmērīga. Laba nodarbinātības situācija dienvidos — Bārenē un Badensvītembergā. Vājāk ar darbavietām bijušajā VDR, Brēmenē un Berlīnē.

Paši vācieši dod priekšroku pārcelties no valsts austrumiem uz dienvidiem. Tur labāk karjeras perspektīvas, augstāki vidējie atalgojumi, labāka infrastruktūra. Dienvidu Vāciju vācieši jokojot sauc par Speckgürtel — tauku rezerves ap vidukli.

Darba spēka trūkums ietekmē darbinieku pieņemšanas politiku. Veiksmīgi uzņēmumi cenšas noturēt darbiniekus, palielinot algu fondu.

Darba roku trūkuma dēļ uzņēmumi dod priekšroku darbinieku saglabāšanai uz līgumiem, pat ja ekonomiskā situācija pieprasa samazināšanu. Atlaižu skaits no darba devēju puses ir zemākais pēdējo 30 gadu laikā.

Tagad galvenais personāla nodaļas uzdevums nav jaunu darbinieku meklēšana, bet gan esošo motivēšana un noturēšana. Zaudēt galveno speciālistu personāla trūkuma apstākļos ir līdzvērtīgi katastrofai uzņēmumam.

Vācijas menedžeri izstrādā programmas padoto potenciāla atklāšanai. Aktīvāk notiek iekšējie pārcelšanās un paaugstinājumi.

Runājot par pieņemšanu darbā, vakances aizpildīšanas plānošana sākas ilgi pirms vietas faktiska atvēršanas. Personāla speciālisti meklē talantus sociālajos tīklos un CV vietnēs.

Situācija rada jaunas iespējas strādājošiem imigrantiem. 2020. gada martā pieņemts jauns likums par darbaspēka migrāciju, kas paplašina darba devēju iespējas nodarbināt ārzemniekus. Tomēr pieprasīti ir kvalificēti profesionāļi, kas spēj uzreiz kvalitatīvi risināt augsta līmeņa uzdevumus.

20. gadsimtā bezdarba līmenis Vācijā sasniedza vai pārsniedza 3 miljonus cilvēku galvenokārt Lielās depresijas periodā (20. gadsimta 20. gadu beigas — 30. gadu sākums), kā arī 20. gadsimta 20. gadu vidū. Kritiskie rādītāji (vairāk par 6 miljoniem) tika fiksēti ap 1932.–1933. gadu, pie tam jau 1929. gada februārī bezdarbnieku skaits bija 3,5 miljoni.

Februāris 1929. g.: Krīzes sākumā bezdarbs sasniedza 3,5 miljonus cilvēku.

1930.–1932. gadi: Bezdarbnieku skaits strauji pieauga, pārsniedzot 6 miljonus līdz 1933. gada sākumam.

20. gadsimta 20. gadu vidus: 1926. gadā, neskatoties uz ekonomisko uzplaukumu, bezdarbnieku skaits sasniedza 2,2 miljonus, bet atsevišķos brīžos — vairāk nekā 3 miljonus.

Pēc 1933. gada un līdz 1930. gadu beigām bezdarbs nacistiskajā Vācijā bija praktiski likvidēts.