Pekina iegādājās aptuveni trešdaļu no visa pasaules dārgmetāla.
Krievija 2025. gadā palielināja fiziskās zelta piegādes uz Ķīnu deviņas reizes — līdz 25,3 tonnām, proti, par 800%, ziņo «RIA Novosti», atsaucoties uz Ķīnas muitas datiem. Naudas izteiksmē pieaugums bija 14,6 reizes — līdz $3,29 miljardiem, liecina aprēķini. Gan naudas, gan tonnu izteiksmē rādītāji izrādījās visu laiku rekordi Krievijas un Ķīnas savstarpējās tirdzniecības vēsturē. 2025. gada decembrī Krievijas eksports uz Ķīnu sasniedza $1,35 miljardus, jeb 10 tonnas, kas arī ir vēsturiskais maksimums.
Tajā pašā laikā pagājušajā gadā pēc zelta piegāžu apjoma Krievija ierindojās septītajā vietā starp šī metāla eksportētājiem. Pirmā ir Šveice, kura pārdevusi Ķīnai zeltu $25,73 miljardu vērtībā, tai seko Kanāda ($11,06 miljardu), Dienvidāfrika ($9,42 miljardu), Austrālija ($8,77 miljardu) un Kirgizstāna ($4,95 miljardu). 2024. gadā Krievija ieņēma 11. vietu piegādātāju sarakstā.
Ķīna strauji palielināja zelta iepirkumus Pekinas zelta rezervju palielināšanas un politikas samazināt atkarību no dolāra kontekstā. Kā Financial Times novembrī ziņoja, Ķīnas importa apjoms šim metalam 2025. gadā varējis būt vairākkārt lielāks par oficiālajiem datiem. Pēc Societe Generale aprēķiniem pirkumu apjoms sasniedz 250 tonnas — tas ir vairāk nekā trešdaļa no visu pasaules centrālo banku iegādēm pagājušajā gadā.
Ekspertu aprēķinos pagājušā gada janvārī–jūnijā Krievijā zelta ieguve gada griezumā pieauga par 5,5% — līdz 160 tonnām. Analītiķi norādīja, ka gada rezultātā rādītājs sasniegs 345 tonnas, gada griezumā pieaugot par 45% (2024. gadā ieguve bija apmēram 330 tonnas).
Pēc kara Ukrainā sākuma un sankciju pastiprināšanas kopējais Krievijas zelta eksports samazinājās par 40% — no 261 tonnas 2022. gadā līdz 158 tonnām 2024. gadā.
Saskaņā ar Krievijas Finanšu ministrijas datiem, no 2022. līdz 2025. gadam zelta apjoms Nacionālā labklājības fonda (FNB), ko varas iestādes izmantoja, lai remdētu budžeta «caurumus», samazinājies par 71%. Uz 2025. gada 1. janvāri FNB bija palikušas 160,2 tonnas dārgmetāla uz anonimizētiem kontiem Centrālajā bankā, salīdzinot ar 554,9 tonnām 2022. gada maijā.
<iframe width="560" height="315" src="https://www.youtube.com/embed/Z355lpd_yIQ?si=3EFKfF21XNk-KoMl" title="YouTube video player" frameborder="0" allow="accelerometer; autoplay; clipboard-write; encrypted-media; gyroscope; picture-in-picture; web-share" referrerpolicy="strict-origin-when-cross-origin" allowfullscreen></iframe>
