Siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinātos par 5%.
Pētījums liecina, ka gaļas patēriņa ietekmi uz dabu varētu ātri un salīdzinoši lēti samazināt, ja valstis noteiktu uz gaļas produktiem standarta PVN likmi — liellopa, cūkgaļas, jēra un vistas gaļai. Atkarībā no tā, kā tiks izmantoti papildu nodokļu ieņēmumi, šāds jaunievedums ES mājsaimniecībām varētu izmaksāt tikai 26 eiro gadā, vienlaikus samazinot vides kaitējumu par 3–6%.
Dzīvnieku izcelsmes produkti veido vislielāko ieguldījumu pārtikas ekoloģiskajā pēdā ES: tiem pienākas gandrīz ceturksnis siltumnīcefekta gāzu emisiju, vairāk nekā puse no bioloģiskās daudzveidības zudumiem un fosfora piesārņojuma, kā arī apmēram trīs ceturtdaļas ūdens patēriņa.
Neskatoties uz to, 22 no 27 ES valstīm gaļai piemēro samazinātu PVN likmi salīdzinājumā ar vispārējo likmi. Būtībā tas nozīmē, ka patērētāji nemaksā par vides un sabiedrības izmaksām, kas saistītas ar gaļas ražošanu.
Potsdamas klimata ietekmes pētniecības institūta pētījumā novērtēja daļu no šīm slēptajām izmaksām un analizēja, kā divas iespējamās reformas — PVN atvieglojumu atcelšana vai oglekļa cena pārtikas produktiem — ietekmētu cenas, patēriņu, ekoloģisko pēdu un izmaksas.
Rakstā, kas publicēts žurnālā Nature Food, zinātnieki secināja, ka gaļas ekoloģiskā pēda kopumā ir ievērojami lielāka nekā augu produktiem pēc tādiem rādītājiem kā ietekme uz klimatu, bioloģiskās daudzveidības zudums, zemes izmantošana un piesārņojums. Vienīgais izņēmums bija ūdens patēriņš. Atšķirība ekoloģiskajās izmaksās vāji atspoguļojas veikalu cenās, jo šādi aprēķini ir sarežģīti. Lai novērstu šo neatbilstību, autori ierosināja sākt ar visvienkāršāko soli — atcelt nodokļu atvieglojumus viskaitīgākajam pārtikas produktam — gaļai.
Šie atvieglojumi atšķiras dažādās valstīs. Vislielākais ir Īrijā, kur gaļu vispār neapliek ar PVN, kamēr vispārējā likme ir 23%. Lielbritānijā neapstrādāta gaļa ir atbrīvota no nodokļa, kamēr gatavi gaļas ēdieni un pārstrādāti produkti tiek aplikti ar 20% likmi. PVN atšķirība sasniedz 20 procentpunktus Horvātijā, 15 — Francijā, 12 — Vācijā un Itālijā, 11 — Spānijā. ES tikai Bulgārija, Dānija, Igaunija, Latvija un Lietuva piemēro gaļai standarta PVN likmi.
Aprēķinos atcelšana gaļas atvieglojumiem ES varētu samazināt pārtikas radīto vides kaitējumu par 3,48–5,7%, atkarībā no ietekmes veida. Piemēram, siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinātos par 29,9 milj. tonnu CO₂ ekvivalenta gadā, kas ir aptuveni 5% no kopējā apjoma. Cik spēcīgi tas ietekmēs patērētājus, atkarīgs no tā, kā tiks sadalīti papildu ieņēmumi. Vidēji mājsaimniecību izdevumi pārtikai varētu pieaugt par 109 eiro gadā. Taču, ja papildu līdzekļus atgrieztu iedzīvotājiem izmaksu veidā, neto izdevumi samazinātos līdz 26 eiro gadā.
Vēl izdevīgāks patērētājiem būtu oglekļa nodoklis pārtikas produktiem 52 eiro apmērā par tonnu emisiju. Tas samazinātu neto izdevumus aptuveni līdz 12 eiro gadā un sniegtu lielāku vides efektu. Tomēr autori norāda, ka tāda sistēma prasa sarežģītākus ekonomiskos un politiskos aprēķinus, tāpēc PVN izmaiņas īstermiņā šķiet reālākas. Abos gadījumos, pētniekuprāt, sabiedrība kopumā gūtu būtisku labumu, ņemot vērā izmaksas, kas saistītas ar vides kaitējuma mazināšanu.
<iframe width="560" height="315" src="https://www.youtube.com/embed/3nCQuLMRc-w?si=RbUwrQouKTAlyv_G" title="YouTube video player" frameborder="0" allow="accelerometer; autoplay; clipboard-write; encrypted-media; gyroscope; picture-in-picture; web-share" referrerpolicy="strict-origin-when-cross-origin" allowfullscreen></iframe>
