AS "Latvijas valsts meži" (LVM), ņemot vērā Konkurences padomes (KP) viedokli un norādes par brīvas un godīgas konkurences koksnes tirgū nodrošināšanu, ir vērsusies tiesā ar prasības pieteikumu par ilgtermiņa mežizstrādes līgumu atzīšanu par spēkā neesošiem, vienlaikus lūdzot tiesu apturēt to darbību līdz brīdim, kad stāsies spēkā tiesas nolēmums, aģentūru LETA informēja uzņēmumā.
Kompānijā norāda, ka KP kopš 2020. gada veic izpēti par Valsts meža dienesta (VMD) noslēgtajiem un LVM saskaņā ar likumu pārņemtajiem un administrētajiem ilgtermiņa mežizstrādes līgumiem.
Uzņēmumā atzīmē, ka 2025. gada 19. decembrī notika KP un LVM tikšanās, savukārt 2026. gada 9. janvārī LVM saņēma KP vēstuli, kurā pausts viedoklis par ilgtermiņa mežizstrādes līgumu radītajiem konkurences tiesību riskiem.
Respektējot KP izteiktos norādījumus, LVM ir vērsusies tiesā ar prasības pieteikumu par ilgtermiņa mežizstrādes līgumu atzīšanu par spēkā neesošiem, vienlaikus lūdzot tiesu apturēt ilgtermiņa mežizstrādes līgumu darbību līdz brīdim, kad stāsies spēkā tiesas nolēmums.
LVM skaidro, ka ilgtermiņa mežizstrādes līgumu priekšvēsture ir saistīta ar periodu ilgi pirms LVM dibināšanas un šo līgumu pirmsākumi nav saistāmi ar uzņēmuma izveides procesu un darbību. Tāpat, dibinot LVM pirms 26 gadiem, ar VMD likumu noteica, ka uzņēmumam ir jāpārņem saistības, kas izriet no ilgtermiņa mežizstrādes līgumiem. Kompānijā atzīmē, ka LVM darbības laikā nav noslēgusi nevienu jaunu ilgtermiņa mežizstrādes līgumu, bet ir administrējusi tikai vēsturiskos līgumus.
Kompānijā norāda, ka kopš darbības sākuma LVM meklēja veidus ilgtermiņa mežizstrādes līgumu atcelšanai, par nelikumīgiem uzskatot nesamērīgi ilgos līgumu darbības termiņus un veidu, kādā tos pagarināja VMD reģionālās struktūrvienības - virsmežniecības.
Uzņēmumā atzīmē, ka pagarinātos ilgtermiņa mežizstrādes līgumu termiņus LVM apstrīdēja 2000. un 2001. gadā, vēršoties tiesā. Tolaik tiesa šīs prasības noraidīja un uzlika par pienākumu LVM turpināt pildīt no ilgtermiņa mežizstrādes līgumiem izrietošās saistības.
Jau vēstīts, ka 2025. gada septembra beigās TV3 raidījums "Nekā personīga", atsaucoties uz KP vērtējumu, vēstīja, ka LVM ilgtermiņa līgumi neatbilst konkurences neitralitātes regulējumam.
Pirms diviem gadiem KP sāka izpēti saistībā ar LVM slēgtajiem ilgtermiņa mežizstrādes līgumiem. Vēsturiskās vienošanās bija parakstītas pēc Latvijas neatkarības iegūšanas, un to mērķis savulaik bijis nodrošināt zināmu stabilitāti ar koksnes pirmapstrādi saistītiem valsts uzņēmumiem privatizācijas procesā. Līgumus ar garajiem termiņiem pārņēma LVM, taču tos neizbeidza, jo tiesa bija lēmusi, ka tā darīt nedrīkstot.
LVM daļu ekskluzīvo līgumu no 2013. gada pārveidoja. Daļa vienošanos nav mainīta un tās ir spēkā vēl uz vairākām desmitgadēm, viens līgums pat līdz 2096. gadam. Vienošanās turpina atsevišķiem tirgus dalībniekiem sniegt īpašas tiesības iegādāties apaļos kokmateriālus, apejot valsts kapitālsabiedrības izsoles. Savukārt garantētie kokmateriāli, kurus LVM piegādā līgumu partneriem, nav pieejami to konkurentiem.
Pēc divu gadu izpētes KP secinājusi, ka šo līgumu izpildei ir negatīva ietekme uz konkurenci konkrētajā tirgū. Šobrīd atsevišķi uzņēmumi, kuriem ir ilgtermiņa līgumi, ir atšķirīgā situācijā, viņiem tiek dotas priekšrocības no valsts uzņēmuma puses attiecībā pret citiem, kuriem ir jāpiedalās izsolēs, savstarpēji jākonkurē par zāģbaļķiem un kokmateriāliem, paudis KP pārstāvis.
KP pētījusi LVM darījumus ar kompānijām, kurām ir spēkā ilgtermiņa mežizstrādes līgumi. To vidū ir vairāki uzņēmumi, kas ietilpst "Pata" grupā - "Pata Saldus", "Pata Strenči", "Pata Jēkabpils". Priekšrocības guvis arī "Pata Strenči" meitasuzņēmums SIA "Berivs", kā arī SIA "Krebsar", SIA "Jēkabpils kokapstrāde" un SIA "Metsa Forest Latvia". No 2020. līdz 2024. gadam līgumpartneriem tikuši realizēti vairāk nekā divi miljoni kubikmetru apaļo kokmateriālu par vairāk nekā 202 miljoniem eiro.
LVM 2024. gadā strādāja ar 586,129 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 6,4% mazāk nekā 2023. gadā, bet kompānijas peļņa samazinājās par 32% - līdz 150,131 miljonam eiro.
Uzņēmums reģistrēts 1999. gadā, un tā pamatkapitāls ir 525,989 miljoni eiro. LVM apsaimnieko valstij piederošās meža zemes. LVM vienīgais īpašnieks ir valsts, bet akciju turētāja ir Zemkopības ministrija.
