Vācijā steidzami nepieciešami augstākā līmeņa menedžeri, var labi nopelnīt 0 74

Karjeras izaugsme vairs nav vissvarīgākais vāciešu dzīvē. Saskaņā ar Kofa centru Vācijas Ekonomikas institūtā, 2025. gadā valstī bija apmēram 28 000 neaizpildītu vadības vakances. Tas ir divas reizes vairāk nekā pirms 10 gadiem.

Pētījuma autores Reginas Flake vārdām, šāda situācija rada satraukumu:

«Vadītāju trūkums uzņēmumiem ir īpaši sāpīgs, jo tieši vadītāji nodrošina biznesa procesu stabilitāti un efektivitāti.»

Vidējā un augstākā līmeņa vadītāju trūkums jau kļūst par sistēmisku Vācijas ekonomikas problēmu.

Kāpēc vācieši nevēlas vadīt

Pētījums parādīja, ka lielākā daļa darbinieku apzināti atsakās no karjeras izaugsmes, ziņo br.de.

No 3 100 aptaujātajiem, kuriem nav vadības funkciju, tikai 14 % piekristu uzņemties priekšnieka amatu. Vēl 40 % to apsver tikai īpašos apstākļos, bet 43 % pilnībā izslēdz šādu iespēju.

Galvenie atteikuma no karjeras iemesli:

-слишком большая нагрузка и стресс (77 %);

-нежелание брать дополнительную ответственность (75 %);

-страх потерять личное время (73 %);

-сомнение в достаточном росте дохода (48 %);

-опасения испортить отношения с коллегами (48 %).

Regina Flake norādīja, ka vadītāja amati vairs netiek uztverti kā balva. Ja agrāk karjera asociējās ar atzinību un prestižu, tad tagad daudzi to redz kā personīgā līdzsvara upuri amata dēļ.

Nauda vairs nenosaka

Interesanti, ka motivācija karjeras izaugsmei to vidū, kuri tomēr gatavi kļūt par priekšniekiem, paliek tradicionāla. 95 % aptaujāto vēlas paaugstinājumu lielākas algas dēļ, bet 85 % — ietekmes un patstāvības lēmumu pieņemšanā dēļ.

Tomēr pat šie stimuli pārstāj darboties, ja neizdodas saglabāt līdzsvaru starp darbu un personīgo dzīvi.

«Uzņēmumiem jānodrošina vadītājiem elastīgi darba formāti,» sacīja Flake. «Pirmkārt, tas attiecas uz sievietēm un darbiniekiem nepilnā slodzē. Viņi gatavi uzņemties atbildību, ja varēs daļēji strādāt no mājām vai pēc elastīga grafika.»

Ko var darīt darba devēji

Lai palielinātu vadību amatu pievilcību, uzņēmumiem būtu jāpārorientē pieeja darbinieku attīstībai. Kofa pētnieki iesaka neuzspiest darbiniekus «lēkt aukstā ūdenī», bet palīdzēt viņiem pakāpeniski pierast pie jaunās lomas.

Kā uzņēmums var motivēt topošo vadītāju:

-piedāvāt starppozīcijas — vietnieka vai nelielas nodaļas vadītāja amatu;

-attīstīt mentoringa un koučinga sistēmu jaunajiem līderiem;

-ievieš elastīgus grafikus un daļēju nodarbinātību vadības amatos;

-apmācīt darbiniekus vadības prasmēs laicīgi.

Šādi soļi ļauj mazināt bailes no atbildības un samazināt slodzi, kas attur potenciālos vadītājus.

Mainās attieksme pret darbu un statusu

Regina Flake norāda, ka mūsdienu darbinieki meklē ne karjeru, bet līdzsvaru. Ja agrāk priekšnieka amats nozīmēja stabilitāti, prestižu un cieņu, tad šodien cilvēki vērtē laiku, veselību un personīgās robežas.

No vienas puses uzņēmumi izjūt personāla trūkumu. No otras — darbinieki arvien biežāk izvēlas elastīgas nodarbinātības formas, atsakoties no tradicionālās hierarhijas. Šī pārmaiņa īpaši izteikta jauniešu un sieviešu vidū, kuriem darbs ir tikai dzīves daļa, nevis galvenais prioritāte.

Vadības amatu nākotne

Eksperti uzskata, ka uzņēmumi, kas spēs adaptēt vadības lomas jaunajām realitātēm, uzvarēs cīņā par darbiniekiem. Elastīgi grafiki, mentorings un atbalsts pārejā uz vadības amatu palīdzēs samazināt menedžeru deficītu un padarīt karjeru atkal pievilcīgu.

«Jautājums nav tajā, vai cilvēki vēlas būt vadītāji,» uzsvēra Flake. «Jautājums ir par to, kā uzņēmumi palīdzēs viņiem apvienot līderību un privāto dzīvi.»