Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) plāno par 1,425 miljoniem eiro pasūtīt izvērtējumu par kodolenerģijas attīstības iespējām Latvijā, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) informācija.
KEM publicējusi paziņojumu par piegādātāju apspriedi iepirkumam "Izvērtējums par kodolenerģijas attīstības iespējām Latvijā", un konkursu plānots izsludināt februārī.
Elektroniskajā iepirkumu sistēmā pieejamajā konkursa tehniskajā specifikācijā teikts, ka izvērtējuma virsmērķis ir nodrošināt visaptverošu, uz datiem balstītu analīzi, kas kalpotu par pamatu politikas veidošanai un lēmumu pieņemšanai par mazo modulāro reaktoru (SMR) kodolenerģijas attīstību Latvijā.
Konkursa uzvarētājam būs jāveic visaptverošs izvērtējums par SMR kodolenerģijas ieviešanas iespējām Latvijā, aptverot tehniskos, juridiskos, vides, sabiedriskos, finanšu un ekonomiskos aspektus.
Konkursa uzvarētājam būs jāveic spēkā esošā normatīvā regulējuma izvērtējums un jāsniedz priekšlikumi tiesiskā ietvara kodolenerģijas attīstības jomā pilnveidošanai un atbilstības nodrošināšanai. Tostarp jāizvērtē Latvijas normatīvu atbilstība starptautiskajām prasībām kodolenerģijas jomā, kā arī jāidentificē nepieciešamie grozījumi.
Tādējādi jāizstrādā ziņojums ar identificētiem trūkumiem un priekšlikumiem, kādus grozījumus normatīvos vai jaunus normatīvus jāizstrādā vairākās ar kodolenerģijas ieviešanu saistītās jomās - radiācijas aizsardzībā, kodoliekārtu un kodolmateriālu drošībā un aizsardzībā, gatavībā ārkārtas situācijām, kodoldegvielas transportā, izlietotās kodoldegvielas apsaimniekošanā, demontāžā, kodolatbildībā, kontroles pasākumu īstenošanā, kodoltehnoloģiju importa un eksporta kontrolē, teritorijas plānošanā un zemes izmantošanā, būvniecībā, ārvalstu investīcijās, finanšu tiesībās un garantijās, vides aizsardzībā, arodmedicīnā, intelektuālā īpašuma aizsardzībā, nodokļu un muitas tiesībās, elektroenerģijas tirgū, vietējo pašvaldību un valsts iestāžu līdzdalībā, ieinteresēto pušu un sabiedrības līdzdalībā, starptautiskajā tirdzniecībā, kā arī pētniecībā un attīstībā.
Tāpat jāveic kodoldrošības un radiācijas drošības izvērtējums, kodolenerģijas ražošanas tehnoloģiju izvērtējums, potenciālās atomelektrostacijas (AES) ģeogrāfiskās atrašanās vietas un fiziskās aizsardzības izvērtējums, elektrotīklu attīstības izvērtējums, cilvēkresursu pieejamības un sagatavotības izvērtējums, apkārtējās vides aizsardzības un potenciālo ietekmju izvērtējums, radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas izvērtējums, ieinteresēto pušu iesaistes izvērtējums, kā arī kodolenerģijas ieviešanas iespēju Latvijā izmaksu un ieguvumu analīze.
Līguma izpildes termiņš ir viens gads. Tostarp mēneša laikā no līguma parakstīšanas būs jāsagatavo detalizēts darba izpildes plāns, trīs mēnešos jāsagatavo esošās situācijas izvērtējums, ietverot esošā normatīvā regulējuma un institucionālās kapacitātes analīzi un priekšlikumus to izmaiņām. Astoņu mēnešu laikā jāsagatavo tehniskais SMR izvērtējums, ietverot saistīto faktoru un ietekmju izvērtējuma rezultātus, desmit mēnešu laikā - ekonomiskais izvērtējums, ietverot izmaksu-ieguvumu analīzi un priekšlikumus finansēšanas modelim. Gada laikā no līguma parakstīšanas jāiesniedz gala nodevums, kurā apkopots viss minētais, iekļaujot visaptverošus priekšlikumus kodolenerģijas attīstībai Latvijā.
Paredzēts, ka par pirmo nodevumu tiks apmaksāti 10% no līgumcenas, par otro, trešo un ceturto katru - 20% no līgumcenas, bet par gala nodevumu - 30% no līgumcenas.
LETA jau vēstīja, ka valdība 2025. gada maijā uzdeva KEM līdz 1. septembrim sākt darbu kodolenerģijas programmas sākuma posma sagatavošanā, kā arī vērtēt sadarbības iespējas ar Igauniju AES būvniecībā un ekspluatācijā.
Novembrī KEM ziņoja, ka ir sazinājusies ar Igaunijas Klimata ministriju par Igaunijas plānotajām darbībām saistībā ar kodolenerģijas attīstību, tostarp regulējuma un uzraudzības sagatavošanu.
Igaunija ir sākusi vairākus pētījumus ar mērķi izvērtēt Starptautiskās atomenerģijas aģentūras vadlīnijās "Atskaites punkti kodolenerģijas nacionālās infrastruktūras attīstībā" noteiktos kodolenerģijas ieviešanas aspektus jeb infrastruktūras elementus nacionālās kodolenerģijas programmas pirmajā - pirmsprojekta izvērtējuma īstenošanas posmā. Šie pētījumi ietver izvērtējumu par radiācijas drošību, kodoldrošību un gatavību ārkārtējām situācijām, esošo un nepieciešamo tiesisko regulējumu, tostarp saistībā ar cilvēkresursu pieejamību un sagatavotību kodolenerģijas ieviešanai Igaunijā.
Igaunija 2025. gada jūlijā informēja Latviju, ka ir sākta nacionālā speciālā teritorijas plānojuma un tā stratēģiskās ietekmes uz vidi izvērtējuma izstrāde par novietojuma izvēli AES ar kopējo jaudu 600 megavatu (MW) un saistītai infrastruktūrai. Nacionālā speciālā teritorijas plānojuma izstrādē paredzēti divi posmi - sākot ar vietas izvēli un sākotnējo vides priekšizpēti 2026. gadā un noslēdzot ar detalizētu novietojuma un vides ietekmju izvērtējumu līdz 2029. gadam. Latvija iesaistīsies pārrobežu konsultācijās par Nacionālā speciālā teritorijas plānojuma izstrādi atbilstoši plānotajam laika grafikam.
Vienlaikus arī KEM ir sākusi izpēti un sagatavojusi darba uzdevumu visaptverošam pētījumam par kodolenerģijas attīstības iespējām Latvijā. Pētījuma tvēruma izstrādei KEM 2025. gada septembrī ir konsultējusies ar sešiem Latvijas un starptautiskiem konsultantu uzņēmumiem, kā rezultātā paredzēts izvērtēt Latvijai piemērotāko SMR tehnoloģiju juridiskos, tehniskos un ekonomiskos aspektus, tostarp nepieciešamos grozījumus normatīvos, no vides un tehniskā viedokļa piemērotāko novietojumu un izmaksu-ieguvumu pamatojumu.
KEM iepriekš minēja, ka sākotnējais izlīdzināto enerģijas izmaksu (LCOE) aprēķins liecina, ka AES ar SMR spēj ar elektroenerģijas cenu konkurēt ar citām tehnoloģijām. Tomēr, izvērtējamo aspektu loku paplašinot un iekļaujot tajā arī ražošanas diversifikāciju, tehnoloģijas brieduma pakāpi, energoresursu pieejamību un ģenerējošo jaudu pieejamību un izstrādes prognozējamību, kopējais elektroenerģijas ražošanas tehnoloģiju izvērtējums nav viennozīmīgs, jo katrai no tehnoloģijām ir savas stiprās un vājās puses.
KEM norādīja, ka Latvijas situācijā svarīgs izvērtējuma aspekts ir augstas radioaktivitātes radioaktīvo atkritumu un lietotās kodoldegvielas apsaimniekošana, jo pētījumi par ģeoloģiskās glabātavas izveidi Latvijā līdz šim nav veikti. AES būves gadījumā Latvijā būs nepieciešams izvērtēt un, ja nepieciešams, izveidot arī zemas un vidējas radioaktivitātes atkritumu glabātavas.
