Kā Baltā nama gadu laikā kļuva par milzīgu biznesa impēriju 0 81

Viņš jau ir ierakstīts ASV vēsturē kā «prezidents–biznesmenis». Kā republikānis ļāva nopelnīt „savējiem” un kas īsti ir Ovālā kabineta bizness?

Trampu sponsorē

Pat pēc uzvaras prezidenta vēlēšanās Donalds Tramps turpina piesaistīt lielus ziedojumus. Līdzekļi tiek novirzīti viņa iniciatīvām, tostarp inaugurācijas svinībām, bumbu zāles būvniecībai Baltajā namā un pasākumiem ASV 250 gadu neatkarības gadadienas sakarā.

Vienīgi bumbu zāles būvniecībai ziedojumus veica 37 sponsori. To vidū ir Krievijas izcelsmes IJS Investments dibinātājs Konstantīns Sokolovs. Sākotnējais Baltā nama aprēķins bija $200 miljoni, pēc tam tas pieauga līdz $300 miljoniem, un tagad bumbu zāles būvniecības izmaksas tiek lēstas $400 miljonu apmērā.

Svarīgs līdzekļu piesaistes kanāls Trampam paliek politisko darbību superkomiteja (Super PAC) MAGA Inc., kas 2022. gadā tika izveidota īpaši viņa atbalstam. Tagad komitejas kontā esošie līdzekļi tiks novirzīti republikonisku kandidātu atbalstam pirms starpvēlēšanām. Pirmajā 2025. gada pusē MAGA Inc. savāca gandrīz $200 miljonus.

Kopumā kopš Trampa pārvēlēšanas 2024. gadā un viņa atgriešanās amatā viņa donori ir savākuši gandrīz $2 miljardus republikāņa politisko projektu finansēšanai, raksta The New York Times. Šis aptuvenais novērtējums var pārsniegt summu, kas tika savākta viņa 2024. gada prezidenta kampaņas atbalstam (gandrīz $1,5 miljardus).

Kā uzsver avīze, daudzi no Trampa lielajiem korporatīvajiem sponsoriem pārstāv nozares, kuras interesē Baltā nama lēmumi, tostarp aizsardzības rūpniecība, IT un valsts pakalpojumi. Apmaiņā pret ziedojumiem donori var cerēt uz normatīvās kontroroles mīkstināšanu, iecelšanu valsts amatos, tiesvedību pārtraukšanu, kā arī tiešu piekļuvi prezidentam — caur dalību slēgtās vakariņās un uzņemšanās vai pavadīšanu ārvalstu braucienos.

The New York Times analīze rāda, ka no 346 Trampa lielākajiem sponsoriem (ziedojušiem no $250 000) vismaz 197 — t.i., vairāk nekā puse — vai nu tieši saņēmuši priekšrocības, vai pārstāv nozares, kas guvušas labumu no Baltā nama lēmumiem. Runā ir par apžēlošanām, valsts līgumiem, lobēšanas grozījumiem likumos un īpašu piekļuvi administrācijai.

Vairāk par to — Baltā nama sociālo tīklu konti burtiski «reklamē» savus sponsorus, izrādot viņiem pateicību plašai auditorijai. NYT aprēķini liecina, ka vismaz 67 sponsori, kuri ziedoja pēc prezidenta vēlēšanām, ieguva pozitīvu pieminēšanu oficiālajos ASV varas kanālos, tostarp Trampa kontā Truth Social.

Par savu inaugurāciju 2025. gadā Tramps savāca rekordlielu summu — gandrīz $240 miljonus. Saskaņā ar The New York Times šim pasākumam ziedoja, tai skaitā, tādu nozaru pārstāvji kā:

• tehnoloģiju (Nvidia Corporation, AMD, Meta, Perplexity, Amazon, IBM, PayPal, Microsoft, Samsung Electronics America, Adobe, Google);

• naftas (Shell USA, Chevron, ExxonMobil);

• AIZS (Lockheed Martin);

• banku (Bank of America, JPMorgan Chase, Goldman Sachs)

• auto (General Motors, Hyundai Motor America, Toyota Motor North America);

• aviācijas (Boeing, Delta Air Lines, United Airlines);

• farmācijas (Pfizer, Johnson & Johnson);

• pārtikas (PepsiCo, Coca-Cola);

un arī Uber un McDonald’s.

Un pat "Leņins" izrādījās saistīts ar Trampa inaugurāciju. Savu ieguldījumu tajā veica uzņēmējs, kurš NYT rakstā minēts kā Leņins Piters (iespējams, patiesībā tas ir Ziemeļkarolīnas uzņēmējs Lenijs Pīters). Turklāt naudu inaugurācijas svinībām ziedoja Baltkrievijas izcelsmes uzņēmējs Igors Tulčinskis un pašreizējais ASV finanšu ministrs Skots Bessents.

Lai gan tiešu cēloņsakarību starp ziedojumiem un administrācijas lēmumiem pierādīt nav iespējams, plašie ziedojumi no potenciāli ieinteresētām pusēm liek neizbēgami uzdot jautājumu par interešu konfliktu, norāda NYT. Baltajā namā noliedza apgalvojumus par īpašu privilēģiju piešķiršanu Trampa donoriem, piebilstot, ka viņus «jāuzņem ar pateicību, nevis jākritizē».

Ģimene guvusi labumu

«Galvenie Donalda Trampa politikas ieguvēji ir kļuvuši viņa ģimenes locekļi,» — paziņoja RTVI Iekšamerikas pētījumu centra IMEMO vecākais pētnieks Maksims Čerkašins.

Tā, likumdošanas akta par stabilajām monētām GENIUS pieņemšana ļāva Trampa dēliem gūt peļņu no dalības kriptovalūtu projektiem.

Pēc Čerkašina vārdiem, ieguvēji bija arī militārie līgumslēdzēji, piemēram, Palantir un Anduril, — valsts aizsardzības izdevumu pieauguma un viņu akciju vērtības kāpuma dēļ.

Kā ziņo NYT, Trampa otrajā termiņā Palantir saņēma federālos līgumus simtiem miljonu dolāru apmērā. To vidū bija programmatūras izstrāde Imigrācijas un muitas dienestam (ICE), kas darbojas vairāk nekā aktīvi pie republikāņu administrācijas.

Tādas lielas korporācijas kā Lockheed Martin (F‑35 iznīcinātāju ražotājs), Parsons un Boeing var cerēt uz plašiem valsts pasūtījumiem, izveidojot PRO projektu «Zelta kupols», piebilst avīze.

Turklāt labvēlīgi ASV biznesam ietekmē arī Baltā nama ārpolitikas lēmumi. Piemēram, Vašingtonas sankcijas pret «Lukoil» piespieda Krievijas kompāniju aktīvi meklēt pircējus saviem starptautiskajiem aktīviem, no kuriem lielākais ir 75% daļa vienā no pasaules lielākajiem atradnēm — Rietumu Kurna‑2 Irākā.

Ieinteresēto pušu vidū ir liels privātais investīciju fonds Carlyle, kura portfelī ietilpst ASV enerģētikas gigants Chevron, kā arī lielākā ASV naftas kompānija Exxon Mobil. Bloomberg avotu datos norādīts, ka Baltā nama vēlamais risinājums ir, lai «Lukoil» starptautiskie aktīvi tiktu nodoti tieši amerikāņu struktūrai.

«Kopumā Trampa otrā termiņa pirmajā gadā pieauga akciju tirgu indeksu vērtības, kā rezultātā palielinājās turīgo amerikāņu bagātība,» — rezumēja Maksims Čerkašins.

Un spilgtākais tam apliecinājums ir Trampa administrācijā strādājošais Ilons Masks, kura bagātību 19. janvārī novērtē uz gandrīz $800 miljardiem. Nedaudz vairāk nekā gadu iepriekš, 2024. gada novembrī, visbagātākā cilvēka pasaulē kapitāls bija nedaudz virs $300 miljardiem.

Vēstnieks par ziedojumu

Ieguldījumi Trampā nesa labumu ne tikai lielām korporācijām. Daži pašreizējā ASV prezidenta sponsori ieguva ļoti izdevīgas amatvietas. Tā, 15 cilvēki tika iecelti ASV vēstnieku posteņos.

Piemēram, Vorens Stīvenss, privātās investīciju bankas Stephens Inc. prezidents un izpilddirektors, 2025. gada maijā stājās amatā kā ASV vēstnieks Lielbritānijā. Šai pozīcijai viņu 2024. gada decembrī izvirzīja Donalds Tramps. Viņš nekad nav nodarbojies ar starptautisko politiku un diplomātiju, tomēr ziedoja Trampa prezidenta kampaņai $6 miljonus.