Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" uzbūvētā pārvada pār Lastādijas un Krasta ielu, tostarp pārvada balsta Daugavā, konservācija varētu izmaksāt no 300 000 līdz 550 000 eiro, aģentūru LETA informēja "Rail Baltica" nacionālais ieviesējs Latvijā SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL).
Uzņēmumā norādīja, ka 2025. gada pirmajā ceturksnī tika pabeigta pārvada izbūve pār Lastādijas un Krasta ielu. Tā ir 140 metru gara ielu pārvada inženierbūve, kuras viens no pārvada balstiem tika izbūvēts Daugavā un pārvada klājums sniedzas virs upes. EDzL uzsvēra, ka tilta būvniecība pār Daugavu netika sākta.
EDzL skaidroja, ka visu pārvadu nav nepieciešams konservēt, bet konservācija nepieciešama vietā, kur pārvada laidums sniedzas pāri otrajam balstam, jeb tā sauktajai atsegtajai laiduma daļai.
Konservācija ir nepieciešama, jo Rīgas loka būvniecības turpinājums paredzēts "Rail Baltica" ieviešanas otrajā posmā - pēc 2030. gada. Tādējādi EDzL ir sniegusi informāciju Satiksmes ministrijai (SM) par pabeigtā pārvada konservācijas izmaksām, vienlaikus lūdzot ministriju nodrošināt finansējumu projekta izstrādes sākšanai.
Provizoriskās izmaksas ietver pabeigtās inženierbūves konservācijas projekta izstrādi un konservācijas darbu izmaksas, kā arī tās būs atkarīgas no konservācijas veida. Pārvada konservācijas izmaksas veidos aptuveni 1,1-2,1% no izbūvētā pārvada izmaksām, kas kopumā bija 26 miljoni eiro.
Plānots, ka projekta izstrāde notiks šogad pirmajā ceturksnī. Līdz ar konservācijas projekta izstrādi būs zināmas konkrētas konservācijas darbu izmaksas.
Konservācija nodrošinās nemainīgu būves stāvokli, un uzraudzību veiks būvdarbu izpildītājs un būvuzraugs (FIDIC inženieris). Vienlaikus atbilstoši Latvijā spēkā esošiem normatīviem būvdarbu pārtraukšanas gadījumā nepabeigtu inženierbūvju konservācija ir obligāta, ja pastāv konstrukciju bojājumu vai apdraudējuma risks, uzsvēra uzņēmumā.
Konservācijas neveikšana palielina risku, ka, atsākot būvdarbus, būs nepieciešama bojāto konstrukciju demontāža vai pastiprināšana, kas var radīt būtisku papildu finanšu slogu valsts budžetam salīdzinājumā ar savlaicīgi veiktu konservāciju, uzsvēra kompānijā.
Jau ziņots, ka Satiksmes ministrija (SM) uzdeva EDzL līdz piektdienai, 23. janvārim, iesniegt izmaksu aprēķinus "Rail Baltica" balsta Daugavā konservācijai un pārējā Rīgas mezgla tvēruma apturēšanai. Konservācija nepieciešama, jo būvdarbi pārtraukti un konstrukcija jāaizsargā, bet tilta būvniecību plānots atsākt tikai pēc 2030. gada.
Premjerministre Evika Siliņa (JV) norādījusi, ka par nepabeigto balstu būs jāuzņemas atbildība un notiek izmeklēšana par projekta vadību. EDzL iepriekš apliecinājusi, ka balsts tiks iekonservēts šogad.
Tikmēr Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valde aicina Ministru prezidenti un finanšu ministru Arvilu Ašeradenu (JV) ierosināt disciplinārlietu, lai vērtētu atbildīgos un iespējamos radītos zaudējumus saistībā ar "Rail Baltica" nepabeigto balstu Daugavā.
Ziņots arī, ka atbilstoši "RB Rail" informācijai "Rail Baltica" pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 5,5 miljardus eiro, tomēr ir iespējams potenciāls ietaupījums līdz 500 miljoniem eiro no tehnisko risinājumu optimizācijas, kā arī ir iespējami citi ietaupījumi.
Kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017. gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.
"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
EDzL ir valstij pilnībā piederoša kapitālsabiedrība, un tās pamatkapitāls ir 4,445 miljoni eiro.
