Rietumu banku analītiķi prognozē, ka ģeopolitisko risku piemaksa nepārsniegs 3–4 dol. par barelu.
ASV prezidents ir pārliecināts, ka naftas cenas 2026. gadā samazināsies, un dara visu, lai tās neaugtu. Venecuēla un Irāna palielina kotācijas, taču pasaules tirdzniecības platformas seko Trampam. Ja viss noritēs tā, kā vēlas ASV līderis, Krievijai būs ļoti sāpīgi!
Divas nedēļas pasaules naftas biržas ignorēja notikumus Irānā. Valsts, kas nodrošina 3% pasaules ogļūdeņražu tirdzniecības, deg jau trešo nedēļu, bet biržas visu laiku 'apstrādāja' ASV specvienību aizturēšanu Venecuēlas bijušajam līderim Maduro un gaidīja sankciju atcelšanu un ASV naftas gigantu atgriešanos Karakasā.
Tikai pēc Trampa aicinājuma Irānas nemierniekiem turpināt protestus un solījuma sniegt palīdzību naftas kotācijas sāka kāpt. Pirmoreiz kopš 2025. gada novembra Brents pieauga par 3% un tagad maksā 65 dol. par barelu. Kopumā trīs sesiju laikā nafta sadārdzinājās par 7%.
Rietumu banku analītiķi prognozē, ka ģeopolitisko risku piemaksa nepārsniegs 3–4 dol. par barelu. Lielākā problēma pasaules tirdzniecībai būtu, ja Irāna aizslēgtu Hormuza šaurumu, caur kuru plūst 20% pasaules naftas un ievērojami sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) apjomi. Taču pilnīga bloķēšana ir maz ticama. Tā varētu notikt, ja ASV lemtu par militāru iejaukšanos islāmiskajā valstī. Tad naftas cenas pieaugtu par 30%, brīdina Goldman Sachs, un nafta maksātu 120 dol. par barelu.
Irānas ekonomikā naftas piegāžu bloķēšana būtu pašiznīcinoša. Nafta ir valsts galvenā prece, un Ķīna ir tās lielākais pircējs. Zaudējot šos ienākumus, būs ārkārtīgi grūti tikt galā ar tautas protestiem.
Pirmajā acu uzmetienā ASV prezidents cenšas panākt divus pretējus mērķus. No vienas puses, viņš atbalsta savu naftas nozari un saņem ziedojumus no naftas uzņēmējiem savā vēlēšanu kampaņā. Savukārt slānekļa naftas ražotājiem zemas cenas ir kā nāve.
«50 dolāri — visbēdīgākais un negatīvākais scenārijs ASV naftas uzņēmumiem. Tas praktiski ir slānekļa naftas ieguves pašizmaksa ASV, kas tuvojas 50 dol. par barelu,» norādīja Krievijas valdības Finanšu institūta docents Valerijs Andrianovs.
No otras puses, ja Tramps nesamazina benzīna cenas iedzīvotājiem, viņš var zaudēt starplecošo vēlēšanu un iegūt Kongresu, kurā vairākums piederēs demokrātiem, kuri sāks «bremzēt» visas viņa administrācijas iniciatīvas. Atcerēsimies, ka tā notika Trampa pirmajā prezidenta termiņā. Tādēļ ASV ražošana pieaugs, neraugoties uz risku naftas uzņēmumiem.
Tomēr pat šobrīd Krievijas ogļūdeņražu eksports samazinās. Ja sankciju stingrība vēl vairāk pieaugs, nāksies samazināt eksporta apjomus. Tikai trešā daļa iegūtās naftas tiek patērēta valstī.
<iframe width="560" height="315" src="https://www.youtube.com/embed/sLE1XM87YjI?si=Z56mGqFI7BJTYh_D" title="YouTube video player" frameborder="0" allow="accelerometer; autoplay; clipboard-write; encrypted-media; gyroscope; picture-in-picture; web-share" referrerpolicy="strict-origin-when-cross-origin" allowfullscreen></iframe>
