Nebanku kreditētāju uzraudzības reformu plānots īstenot pārāk īsā termiņā, taču sasteigta reformas virzīšana novedīs pie būtiskas patērētāju aizsardzības vājināšanās gan īstermiņā, gan ilgtermiņā, aģentūrai LETA pauda Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācijā (LPIAA).
LPIAA aicina Ministru kabinetu (MK), Latvijas Banku, Finanšu ministriju (FM) un citas atbildīgās iestādes un politiķus ieklausīties patērētāju tiesību aizsardzības jomu pārstāvošo organizāciju iebildumos un izvērtēt visus ar patērētāju kreditētāju uzraudzības reformu saistītos ieguvumus un trūkumus, galveno uzmanību pievēršot pašu patērētāju interesēm. Asociācijā norāda, ka pretējā gadījumā patērētāju aizsardzības līmenis kreditēšanas nozarē tiks vājināts.
Asociācijā pauž, ka pēdējās nedēļās strauju virzību piedzīvoja iniciatīva noteikt Latvijas Banku par vienotu patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības institūciju. Praksē tas nozīmētu patērētāju kreditēšanas uzraudzības funkciju atņemt Patērētāju tiesību aizsardzības centram (PTAC), kas ir specializēta patērētāju tiesību aizsardzības iestāde ar lielu pieredzi konkrētajā uzraudzības jomā, un nodot to Latvijas Bankai, kura šādu uzraudzību nekad nav veikusi un kurai patērētāju aizsardzība nekad nav bijusi un, asociācijas ieskatā, arī nebūs galvenais uzdevums. Patērētāju aizsardzības jomas kontekstā šādas pārmaiņas uzskatāmas par nozīmīgu reformu, kurai nepieciešams detalizēts un saprotams pamatojums.
FM 2025. gada 23. decembrī Tiesību aktu projektu portālā publicēja informatīvo ziņojumu "Par vienotas patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības institūcijas noteikšanu", nosakot viedokļu izteikšanai termiņu līdz 2026. gada 5. janvārim, tātad aptuveni trīs darbadienas. Neskatoties uz tik īsu termiņu, LPIAA iesniedza iebildumus, paužot bažas par reformas virzīšanas stilu, saturu un sagatavotības līmeni.
Savukārt 2026. gada 19. janvārī Tiesību aktu projektu portālā tika publicēti papildu dokumenti, no kuriem izriet, ka LPIAA iebildumi nav ņemti vērā. LPIAA ieskatā pamatojums pēc būtības iztrūkst. Laiks atkārtota viedokļa sniegšanai noteikts līdz 2026. gada 26. janvārim jeb piecas darbadienas.
Asociācijā uzskata, ka reformas autori dialogā ar patērētāju organizācijām nav ieinteresēti.
LPIAA atzīmē, ka atbilstoši ziņojumam FM plāno īstenot uzraudzības funkciju nodošanu Latvijas Bankai, tostarp vairāku desmitu tiesību aktu grozījumu izstrādāšanu un pieņemšanu, līdz šā gada beigām. Salīdzināšanai asociācija atgādina, ka atbilstoši publiski pieejamai informācijai, kad Latvijas Banka pārņēma Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) funkcijas, process norisinājās vairāku gadu garumā. Tostarp 2020. gada pavasarī tika veikts attiecīgs izvērtējums, kurš ietvēra arī ieguvumu un risku analīzi, Saeima 2021. gada 23. septembrī galīgajā lasījumā atbalstīja jauno Latvijas Bankas likumu, kā arī pavadošo likumu grozījumu paketi, bet Latvijas Banka FKTK funkcijas pārņēma 2023. gada 1. janvārī.
LPIAA uzskata, ka tik atšķirīgas pieejas izmantošana attiecībā pret patērētāju aizsardzību ir nepieņemama. Reformu plānots īstenot pārāk īsā termiņā, bez atbilstoša ieguvumu un risku izvērtējuma un konsultācijām ar iesaistītajām pusēm. Patlaban nav apzināti nepieciešamie tiesību aktu grozījumi un tik sasteigta reformas virzīšana novedīs pie būtiskas patērētāju aizsardzības vājināšanās gan īstermiņā, gan ilgtermiņā.
Asociācijas valdes loceklis Andrejs Vanags norāda - ir absurdi, ka, aizbildinoties ar patērētāju aizsardzības interesēm, tieši patērētāju aizsardzības jomas profesionāļu viedoklis netiek ņemts vērā.
"Mums mēģina iestāstīt, ka ar funkciju apvienošanu vien pietiks, lai uzlabotu uzraudzības kvalitāti. Bet kas liek domāt, ka Latvijas Banka, kura nekad patērētāju tiesību aizsardzības uzraudzību nav veikusi, būs labāka par PTAC? Kādēļ uzraudzībai būtu jāuzlabojas, ja netiek plānota nedz tiesiska regulējuma pilnveidošana, nedz uzraudzības spēju attīstīšana, nedz arī citas aktivitātes?" pauž Vanags, uzsverot, ka šāda reforma nav patērētāju interesēs.
LETA jau vēstīja, ka FM rosina nebanku kreditētāju reģistrēšanas, licencēšanas un uzraudzības funkciju no 2027. gada 1. janvāra nodot Latvijas Bankai.
Ministrija rosina Latvijas Bankai nodot Patērētāju tiesību aizsardzības likumā minēto kapitālsabiedrību, kurām PTAC izsniedz licenci patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai, licencēšanu un uzraudzību, kā arī kredīta starpnieku un kredīta starpnieku pārstāvju, kas piedāvā patērētājam kredītu, kura atmaksa nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku vai kura mērķis ir iegūt vai saglabāt tiesības uz nekustamo īpašumu, reģistrēšanu un uzraudzību.
MK protokollēmums paredz, ka FM sadarbībā ar Latvijas Banku, Ekonomikas ministriju (EM) un Tieslietu ministriju līdz 2026. gada 30. aprīlim jāizstrādā un finanšu ministram jāiesniedz izskatīšanai MK sēdē grozījumi normatīvos, kas paredz minēto funkciju nodošanu Latvijas Bankai no 2027. gada 1. janvāra.
PTAC uzskata, ka nebanku kreditētāju uzraudzības nodošana Latvijas Bankai valstij un komersantiem varētu izmaksāt no 3,5 līdz astoņiem miljoniem eiro, bet ikgadējie zaudējumi valsts budžetam varētu sasniegt 1,5 miljonus eiro.
Tajā pašā laikā "Fintech Latvija" asociācijas ieskatā nav datu un informācijas par kādām sistēmiskām nebanku kreditētāju patērētāju aizsardzības problēmām un kā Latvijas Banka spēs patērētāju intereses pārstāvēt labāk nekā PTAC.
