Šveices Nacionālā banka (ШНБ) 2025. gadā guva aptuveni 32,52 miljardu dolāru peļņu pateicoties nozīmīgai zelta cenu kāpumam, jo investori pagājušajā gadā tiecās pēc drošiem aktīviem.
Provizoriskie dati liecina par samazinājumu salīdzinājumā ar rekordpeļņu 80,7 miljardu franku apmērā, ko ŠНБ guva 2024. gadā, tomēr tās joprojām ir starp piecām lielākajām peļņām, ko centrālā banka guvusi savas 119 gadu vēsturē.
ŠНБ peļņa 2025. gadā pieauga, pateicoties novērtētai 36,3 miljardu franku peļņai no zelta rezervēm, jo investori pirka dārgmetālu, lai pasargātos no globālajām ekonomikas satricinājumiem, ko izraisīja muitas nodevas, ko ieviesa ASV prezidents Donalds Tramps.
Šis skaitlis bija lielākā peļņa, ko ŠНБ jebkad guvis no zelta, ko veicināja dārgmetāla vērtības pieaugums par 64% 2025. gadā, kas palielināja 1040 metrisko tonnu zelta vērtību, kas pieder bankai.
Tomēr centrālās bankas peļņu ierobežoja 9 miljardu franku zaudējumi tās valūtas pozīcijās.
Rezultātā ŠНБ varēs izmaksāt 4 miljardus franku Šveices centrālajai valdībai un kantonu valdībām, kā arī izmaksāt dividendēs 15 frankus par akciju investoriem.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@bb.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru