Kāpēc bagātākā Latīņamerikas valsts atsakās no dolāra 0 109

Sākot ar 2026. gadu, Urugvajas Centrālās bankas vadītājs Giljermo Tolosa plāno ieviest pasākumus, kas nostiprinātu Urugvajas peso lomu. Šis solis ir daļa no stratēģijas par iekšējā finanšu tirgus attīstību, kas nodrošinātu labvēlīgāku situāciju gan privātajiem aizņēmējiem, gan uzņēmējdarbībai, gan pašai valstij.

Sākt nolēma ar vienkāršu spiedienu uz privātajām bankām. Tagad kredītu izsniegšana dolāros viņām kļūs mazāk izdevīga salīdzinājumā ar aizdevumiem peso.

Lai to panāktu, Centrālā banka paaugstinās prasības banku rezervēm daļai dolāru kredītu. Bankām būs jāuztur vairāk pašu līdzekļu šo aizdevumu segšanai, kurus nevarēs likt apgrozībā. Šīs rezerves faktiski iesaldē naudu un samazina dolāru kreditēšanas ienesīgumu.

Vienlaikus regulators atcels obligātās rezerves prasības attiecībā uz depozītiem peso. Tas atbrīvos banku līdzekļus, kurus tās varēs novirzīt kreditēšanai nacionālajā valūtā. Dedolarizācija Urugvajai būs ilgs process. Šodien vairāk nekā divas trešdaļas banku noguldījumu valstī tiek turētas ASV dolāros. Ieradums izmantot «bakus» sakņojās vēl 20. gadsimta otrajā pusē, kad augsta inflācija un bieža nacionālās valūtas devalvācija bija ierasta parādība. Pašreiz bankomāti Urugvajā izsniedz gan peso, gan dolārus, un lielas iegādes, piemēram automašīnas un nekustamais īpašums, galvenokārt tiek vērtētas ASV valūtā.

Dedolarizācijas politika, ko veicina prezidents Jamandu Orsi, asi kontrastē ar kaimiņvalsts Argentīnas kursu. Tur prezidents Haviers Milejs īsteno reformas, kas ļauj izmaksāt algas gan dolāros, gan peso. Turklāt šis libertārais prezidents vairākkārt ir norādījis, ka varētu pat slēgt centrālo banku un pilnībā atteikties no peso par labu dolāram.

Pēc Tolosas teiktā, urugvajiešu pieķeršanās dolāram ir ekonomiskās nestabilitātes laikmeta palieka, ko šī valsts, viņaprāt, jau pārvarējusi. Urugvajas mēģinājums samazināt atkarību no ASV valūtas ir pamatots galvenokārt ar iekšējiem iemesliem. Tajā pašā laikā tas iekļaujas plašākā starptautiskā diskusijā par dolāra nākotni. Maz kas cer, ka ASV valūta tuvākajā laikā zaudēs savu dominējošo lomu pasaules ekonomikā, taču tās pievilcība pakāpeniski samazinās.

Pēc SVF datiem dolāra īpatsvars centrālo banku rezervēs samazinājies aptuveni no 71 % pagājušā gadsimta beigās līdz gandrīz 59 % pagājušajā gadā. Zelta un valūtas rezervēs Urugvajas Centrālajā bankā dolāra aktīvu īpatsvars sarucis no 90 % martā līdz 84 % septembrī, jau pēc Tolosas stāšanās amatā.

Tolosa aktīvi cenšas iegūt sabiedrības atbalstu, apgalvojot, ka urugvajieši zaudē naudu, glabājot uzkrājumus dolāros. Viņa teiktajā, dolāros denominētie norēķinu konti pēdējo divu desmitgažu laikā ir zaudējuši pusi no savas pirktspējas.

Lai gan līdz nesenam laikam Urugvaja bija izņēmums reģionā. No 2001. līdz 2022. gadam patēriņa cenu pieaugums valstī vidēji bija 8,8 % gadā. Tas kopumā apmierināja ekonomiku, pateicoties kolektīvo līgumu un komerclīgumu sistēmai, kas aizsargāja puses no cenu svārstībām. Augsta inflācija netraucēja valstij saņemt cienīgus vērtējumus no starptautiskajām reitingu aģentūrām un piesaistīt miljardus dolāru tiešo investīciju, tostarp celulozes rūpnīcu būvniecības projektus un elitārus nekustamā īpašuma projektus piekrastē.

Stingra monetārā politika sāk nest rezultātus. Inflācija jau divus ar pusi gadus tiek turēta Centrālās bankas mērķa koridorā 3–6 % un sešus mēnešus pēc kārtas atrodas ap mērķa līmeni 4,5 %.

Pēc pieejamā nekustamo īpašumu attīstītāja Fabiana Kopela teiktā, kurš darbojas pieejamo mājokļu segmentā, būvniecības nozare gūtu labumu no pārejas uz cenām nacionālajā valūtā ar indeksāciju inflācijai. Apmēram 75 % attīstītāju izmaksu veido peso, kamēr mājokļu cenas bieži ir noteiktas dolāros. Šāda atšķirība padara projektus neaizsargātus pret valūtas svārstībām, samazina peļņu un noved pie dolāros izteiktu cenu pieauguma pircējiem.