Krievija nostiprina saikni ar Turciju atomenerģijā, izdevumu apjoms 9 000 000 000 USD

Bizness
BB.LV
Publicēšanas datums: 04.01.2026 08:48
Ядерная энергетика жизненно важна для Анкары.

Papildu finansējuma piešķiršana nostiprina šo sasaisti un samazina projekta iesaldēšanas riskus.

Krievija piešķīrusi 9 miljardus USD, lai finansētu atomelektrostacijas «Akkuyu» būvniecību Turcijā. Ankara cer nodot objektu rūpnieciskā ekspluatācijā 2026. gadā.

Atomelektrostacijas «Akkuyu» būvniecības projektu realizē valsts korporācija «Rosatom» Turcijas dienvidos, Mersinas provincē. Kopējās «Akkuyu» AES būvniecības izmaksas tiek lēstas apmēram 20 miljardu USD. Starpvaldību līgumu par stacijas būvniecību Krievija un Turcija parakstīja jau 2010. gadā. Sākotnēji stacijas nodošana ekspluatācijā bija plānota 2025. gadā. Tomēr stacijas nodošanas termiņi tika pārcelti.

Projekts «Akkuyu» sākotnēji tika būvēts pēc unikālas BOO (build-own-operate) modeļa, saskaņā ar kuru «Rosatom» ne tikai uzbūvē staciju, bet arī paliek tās īpašnieks un operators. Tas nozīmē Krievijas ilgtermiņa klātbūtni stratēģiski svarīgā Turcijas ekonomikas sektorā — elektroenerģētikā. Papildu finansējuma piešķiršana nostiprina šo sasaisti un samazina projekta iesaldēšanas riskus globālas nestabilitātes apstākļos.

Nauda netiks piešķirta uzreiz

Bajraktars precizēja, ka finansējums tiks izmantots galvenokārt 2026.–2027. gados. Pēc viņa vērtējuma, 4–5 miljardus USD novirzīs jau 2026. gadā. Tas galvenokārt attiecas uz ārēju finansējumu un norēķiniem ar projekta būvuzņēmējiem.

Turcijai atomenerģija nav tikai vides vai ražošanas diversifikācijas jautājums, bet arī enerģētiskās drošības jautājums. Valsts joprojām ir liels gāzes un naftas importētājs, ievērojama daļa no kurām nāk no Krievijas. AES «Akkuyu» jānodrošina līdz 10 procentiem Turcijas elektroenerģijas vajadzību, samazinot atkarību no fosilā kurināmā un pasaules cenu svārstībām.

Stacijas nodošanas termiņa pārcelšana no 2025. uz 2026. gadu atspoguļo megaprojekta reālās grūtības. Tās ir būvniecības izmaksu pieaugums, loģistikas ierobežojumi un sankciju režīma spiediens uz piegādes ķēdēm. Krievijas finansējums šajā situācijā kļūst par Ankaras veidu, kā pabeigt projektu bez dārgu tirgus kredītu piesaistes.

Ankara meklē jaunus partnerus

Ministrs arī paziņoja par sarunām, ko Turcija vada ar vairākām valstīm par jauniem kodolprojektiem. Ankara apspriež sadarbību ar Dienvidkoreju, Ķīnu, Krieviju un ASV. Ankara vada sarunas ar Saūda ACWA Power par saules ģenerāciju 5 000 megavatu apjomā. Projekta pirmo posmu 2 000 megavatu plāno saskaņot 2026. gada pirmajā ceturksnī. Investīciju apjomu tajā lēš 1,5–2 miljardu USD.

Tomēr tieši Krievijas projekts — AES «Akkuyu» — paliek visattīstītākais un finansiāli nodrošinātais.

Turcijas interese par saules enerģiju un enerģijas uzglabāšanas projektiem iederas līdzsvara stratēģijā. Valdība Rietumiem demonstrē gatavību attīstīt «zaļo» enerģētiku, vienlaikus neatsakoties no sadarbības ar Krieviju kodolnozarē.

<iframe width="560" height="315" src="https://www.youtube.com/embed/sKGitn-rjqY?si=3kW2ZVTGwUvEu1Zm" title="YouTube video player" frameborder="0" allow="accelerometer; autoplay; clipboard-write; encrypted-media; gyroscope; picture-in-picture; web-share" referrerpolicy="strict-origin-when-cross-origin" allowfullscreen></iframe>

VĒL SADAĻĀ

LASI VĒL