Vecā pasaule joprojām ir viens no stabilākajiem pieprasījuma balstiem, taču pilnīga pāreja līdz 2035. gadam nenotiks.
Globālais elektromobiļu tirgus ir pārgājis sarežģītākā fāzē. Izaugsme turpinās, taču dzinējspēks ir mainījies. Impulss arvien vairāk nāk no attīstības tirgiem un atsevišķām Eiropas valstīm, kamēr dažos Ziemeļamerikas un Ķīnas reģionos novērojamas valsts politikas izraisītas nestabilitātes pazīmes. Rezultātā elektromobiļu tirgu raksturo drīzāk interešu atšķirības nekā vienmērīga izaugsme.
Pagājušā gada dati uzsver, ka elektrifikācija paliek strukturāla problēma. Vairāk nekā ceturtā daļa no visiem pasaulē pārdotajiem jaunajiem automobiļiem tagad ir elektromobiļi, salīdzinot ar mazāk nekā 3% 2019. gadā. Tomēr šī pieauguma avoti un ražotāji, kas no tā gūst labumu, pēdējā gada laikā ir ievērojami mainījušies.
Eiropa joprojām ir viens no stabilākajiem pasaules pieprasījuma balstiem elektromobiļiem. 2025. gada oktobrī elektromobiļu reģistrācija Eiropā (kopā ES, EFTA un Lielbritānija) pieauga par 33% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, palielinot elektromobiļu tirgus daļu līdz nedaudz vairāk nekā 20%. Straujš pievienojamo uzlādējamo hibrīdu skaita palielinājums arī tika novērots, kamēr iekšdedzes dzinēju automobiļu reģistrācija kritās strauji.
Eiropas Savienībā vērojama līdzīga tendence. 2025. gada pirmajos desmit mēnešos elektromobiļi veidoja 16,4% no jaunajām vieglo automobiļu reģistrācijām, salīdzinot ar 13,2% gadu iepriekš. Spānija, Francija, Vācija un Nīderlande paliek galvenie spēlētāji šajā izaugsmē, apvienojot stimulu sistēmas, uzlādes infrastruktūras izvēršanu un patērētāju pieaugošu uzticību elektrifikācijai.
Eiropas tirgus pieaugums atspoguļo arī zīmolu dinamikas izmaiņas. Ķīnas ražotāji turpina palielināt savu tirgus daļu, un BYD ir starp visstraujāk augošajiem zīmoliem. Tajā pašā laikā tradicionālās Eiropas grupas ir nostiprinājušas savus elektromobiļu portfeļus. Modeli, piemēram, Tesla Model Y, Škoda Elroq un Renault 5, parāda, ka konkurence tagad aptver gan premium, gan vidējo, gan kompaktos segmentus.
Tomēr progress Eiropā ir nevienmērīgs. Elektromobiļi joprojām atpaliek no iekšdedzes dzinējiem un vieglajiem hibrīdiem attiecībā uz kopējo mēneša pārdošanas apjomu. Dažos tirgos pārdošanas apjomos joprojām vadošo lomu saglabā automobiļi ar modernizētām piedziņas iekārtām, kas liecina par pakāpenisku pāreju, nevis strauju lūzumu.
Kā ziņots, Eiropas Savienība atteicās no nodoma piespiest automobiļu ražotājus pilnībā pāriet uz elektromobiļiem līdz 2035. gadam — vienam no galvenajiem vides pasākumiem — Eiropas automobiļu sektora krīzes kontekstā. Pēc šī termiņa ražotāji varēs turpināt pārdot ierobežotu daļu jaunu automobiļu ar iekšdedzes dzinējiem vai hibrīdajām piedziņām, ja tiks izpildīti daudzi nosacījumi, tostarp CO₂ emisiju kompensācija, norādīja EK.
«Mērķis paliek nemainīgs, un izmaiņas patiesībā ir pragmatisks realitātes atspoguļojums, ņemot vērā patērētāju gatavību un ražotāju grūtības tirgū laist simtprocentīgi elektriskus automobiļus līdz 2035. gadam», — sacīja Eiropas komisārs Stefans Sežurnē.
Divus gadus pēc lēmuma par jaunu benzīna un dīzeļa automobiļu pārdošanas izbeigšanu 2035. gadā Eiropas Savienība galu galā koriģē savu nostāju. Atsacīšanās no iekšdedzes dzinējiem bija jābūt vienam no galvenajiem plašā «Eiropas zaļā pakta» simboliem. Tomēr konteksts ir mainījies, jo automobiļu tirgus palēninājies. Eiropas automobiļu rūpniecība «ir draudēta ar iznīcību», martā brīdināja Stefans Sežurnē. Elektromobiļu pārdošana pieaug lēnāk nekā gaidīts, kamēr Ķīnas konkurenti strauji palielina savas tirgus daļas.
Paralēli EK otrdien paziņoja par 1,5 miljardu eiro bezprocentu kredītu piešķiršanu uzņēmumiem, kas Eiropā ražo elektromobiļu akumulatorus, lielā atbalsta plāna ietvaros automobiļu sektoram. Citu šī plāna pasākumu vidū ir uzņēmumu autoparku «zaļināšanas» veicināšana, atbalsts nelielu Eiropas elektromobiļu izstrādei, kā arī «eiropas priekšrocības» ieviešana — saistības izmantot Eiropā ražotas komponentes ražošanas ķēdēs.
Vairāku mēnešu garumā vairākas dalībvalstis un ietekmīgi deputāti spieda Briseli pārskatīt «Zaļā pakta» galveno pasākumu, kas pieņemts Urzulas fon der Leiennes pirmajā pilnvaru termiņā — pārtraukt 2035. gadā jaunu automobiļu pārdošanu, kas nav pilnībā elektriski. Vācija ar Itālijas un Polijas atbalstu uzstāja uz diskusijas atjaunošanu un atļauju turpināt iekšdedzes dzinēju automobiļu pārdošanu pēc 2035. gada.
<iframe width="560" height="315" src="https://www.youtube.com/embed/_mO1GBXPqUU?si=m2cBPMrpubwR4It7" title="YouTube video player" frameborder="0" allow="accelerometer; autoplay; clipboard-write; encrypted-media; gyroscope; picture-in-picture; web-share" referrerpolicy="strict-origin-when-cross-origin" allowfullscreen></iframe>
