Mišustina valdība konstatēja ekonomiskās izaugsmes «iznullešanos»

Krievijas ekonomikas izaugsme 2025. gada novembrī praktiski apstājās, paziņoja Ekonomikas attīstības ministrija. Pēc mēneša rezultātiem Krievijas IKP gada izteiksmē palielinājās tikai par 0,1 %, kas bija sliktākais rezultāts kopš 2023. gada sākuma. No militārā buma, par kuru divus gadus ziņoja Rosstat, nav palicis ne miņas: pagājušajā gadā ekonomika pieauga par 4,3 %, pirmajā šā gada ceturksnī — par 1,4 %, otrajā — par 1,1 %, trešajā — par 0,6 %. Kumulatīvi par 11 mēnešiem IKP pieauga par 1 % — divas reizes mazāk nekā valdība prognozēja gada sākumā.

«Modelis izaugsmei, kas balstīts tikai uz militārajiem izdevumiem, ir salūzis», — norāda Janis Kluge, Vācijas Starptautisko drošības problēmu institūta eksperts. Pēc Ekonomikas attīstības ministrijas datiem pirmo reizi gandrīz trīs gadu laikā rūpniecība nonāca mīnusā (−0,7 % novembrī), ko ietekmēja augstās procentu likmes un sankciju pastiprināšanās. Mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums palēninājās vairāk nekā divas reizes — līdz 3,3 % no 7,7 % pagājušajā gadā, pēc tam, kad patērētāji masveidā pārgāja uz taupīšanas režīmu, sāka samazināt izdevumus apģērbam un tehnikai un pirmo reizi ilga laika posmā samazināja pārtikas pirkumus fizikālajā izteiksmē (kilogramos, litros u.tml.). Apstājās būvniecības izaugsme (+0,1 % novembrī), savukārt vairumtirdzniecības kritums strauji paātrinājās — 5,6 % novembrī pēc 2,5 % oktobrī.

Pirmajos kara gados Krievijas ekonomiku atbalstīja augstas izejvielu cenas un patēriņa bums pēc tam, kad varas iestādes sāka dalīt naudu līguma karavīriem un brīvprātīgajiem nabadzīgajos reģionos. «Bet visi šie faktori ir izzuduši, un tagad Krievija atrodas sliktākā stāvoklī kopš kara sākuma», — norāda Kluge.

Stagnējoša ekonomika sola problēmas bankām: daudzām uzņēmumiem būs grūti norēķināties par procentu maksājumiem, un tas palielina sliktu parādu pieauguma iespējamību, norāda Londonas Business School dekāns Sergejs Gurjevs. «Mēs esam situācijā, kad izaugsmes nav. Un nav skaidrs, kā uzņēmumi norēķināsies par kredītiem», — sacīja viņš Bloomberg.

Labākie Krievijas ekonomiskās izaugsmes gadi — 2000.–2008. gadi — bija periods nepārtraukti augošu naftas cenu. Kad šī izaugsme beidzās, «Krievijas ekonomikas motors noslāpa», atgādina Elīna Ribakova, Pītersona institūta Vašingtonā ekonomiste. Kremļa cer uz ārzemju investoru atgriešanos, kuri pameta valsti pēc kara sākuma un sankciju ieviešanas. Taču tas, visticamāk, nenotiks, šaubās Ribakova: «Kā investors jūs dodaties uz Eiropas, Eiropas vidēja izmēra ekonomiku, kas palēninās un ir atkarīga no izdevumiem bruņojumam. Kāpēc?»