Šodien piegādes notiek caur Krieviju, bet tieši tur atrodas galvenais konkurents — «Уралкалий».
Kālijs ir viens no svarīgākajiem Baltkrievijas eksporta produktiem.
Līdz 2020. gadam valsts ieņēma vadošas pozīcijas piegādēs pasaules tirgū.
«Mums bija līdz 20%,» sacīja ekonomists un pētniecības centra Beroc akadēmiskais direktors Levs Lvovskis. «Tagad daļa sarukusi līdz 6%. Un visvairāk skāra Lietuvas sankcijas, jo piegādes notika caur Klaipēdas ostu. Otrajā vietā ir Eiropas sankcijas, trešajā — ASV sankcijas.»
Ekonomikas apskatniece un izdevuma Plan B galvenā redaktore Ольга Лойко uzsver, ka kālija eksports ir komplekss jautājums, ko nevar atrisināt tikai ar ASV sankcijām.
«Lielāku nozīmi ir Eiropas ierobežojumiem,» norādīja viņa. «ES bija trešdaļa piegāžu, un tas bija visizdevīgākais tirgus. Turklāt baltkrievu kālijs bija atkarīgs no Lietuvas tranzīta: piegādes caur Klaipēdas ostu ir visizdevīgākā shēma, tur ir arī jaudas. Uz termināla Klaipēdā reiz ieguldīja 30 miljonus dolāru. Kālija ieguves pašizmaksa Baltkrievijā nav tik zema, lai ignorētu loģistikas izdevumus.»
Baltkrievija oficiāli slēdza datus par galvenajām eksporta pozīcijām, tostarp par kāliju, pēc sankciju ieviešanas 2021. gadā. Mediji ieguva piekļuvi slēgtajiem datiem, no kuriem redzams, ka sankcijas ietekmēja piegādes. Tā, 2021. gadā valsts nopelnīja 3,06 miljardus dolāru, 2022. gadā — 1,95 miljardus, 2023. gadā — 2,44 miljardus dolāru. Daļēja atjaunošanās 2023. gadā kļuva iespējama pēc tam, kad izdevās izveidot jaunu loģistiku caur Krieviju.
Pēc sacītā, ASV sankcijas galvenokārt skāra transakcijas: bankas negribēja iesaistīties šādās maksājumu operācijās, kā rezultātā pieauga transakciju izdevumi. Arī kļuva grūtāk iegādāties iekārtas, tam sāka izmantot starpniekfirmas.
Pēc ekonomista aprēķiniem ASV sankciju atcelšana palīdzētu Baltkrievijai nopelnīt no 100 līdz 500 miljoniem dolāru gadā. Bankas, diezgan ātri reaģēs uz izmaiņām: pietiks ar pavadošo vēstuli ar atsauci uz izmaiņām ASV likumdošanā. «Šis jautājums tiks atrisināts mēneša vai divu laikā,» uzskata eksperts.
Ļoti vairāk laika var būt nepieciešams, lai atgūtu pozīcijas pasaules tirgū, norādīja Ольга Лойко. «Turklāt cenas būtiski nokritušās,» uzsvēra viņa.
Aptaujātie eksperti uzsver, ka bez Eiropas sankciju atcelšanas, īpaši Lietuvas lēmuma, nav iespējams atjaunot iepriekšējās kālija piegādes.
«Galvenā problēma ir dārgā loģistika,» sacīja eksperts. «Un šo problēmu nevar atrisināt. Šodien piegādes notiek caur Krieviju, bet tieši tur atrodas galvenais konkurents — "Uralkalij", kas būtiski ierobežo Baltkrievijas eksportu. Turklāt piegādes apgrūtina Krievijas tīklu noslodze: pa dzelzceļu pārvadā karaspēka kravas.»
Ольга Лойко uzskata, ka, ja būs vēlēšanās, var atrast veidu, kā apiet ierobežojumus: «Negribat, lai Lietuvā ierastos baltkrievu kālijs? Labi — tur dosies ASV kālijs. To ir grūti formalizēt, bet nav neiespējami. Vēl jo vairāk — ir diskusijas par to, kas ir vispārejošas Eiropas sankcijas un kas ir Lietuvas interpretācija. Skan viedokļi, ka kālija tranzīts ir iespējams pat pašreizējos apstākļos. Tātad, ja visas puses — Baltkrievija, Lietuva un ASV — būs ieinteresētas, tiks atrasts juridisks veids to formalizēt, un piegādes atsāksies,» norādīja viņa.
Lietuvas prezidenta galvenais nacionālās drošības padomnieks paziņoja, ka Baltkrievijas kālija tranzīts var tikt saistīts ar papildu ASV militārā kontingenta izvietošanu Lietuvā — ja mēslojums nonāks ASV tirgū, Lietuvai nāksies nākotnē ņemt vērā ASV intereses.
Tajā pašā laikā Lietuvas premjerministre paziņoja, ka valsts neatslābinās sankcijas pret Baltkrievijas mēslojumiem: «Ja mēs neiesim tālāk un nepastiprināsim sankcijas un stingru pieeju agresoram, tas būs slikti. Iespējams, ASV izdarīs spiedienu, bet es domāju, ka mēs šeit būsim nelokāmi.»
Ruginene uzsvēra, ka viņa atbalsta vēl stingrākas sankcijas gan pret Baltkrieviju, gan pret Krieviju.
<iframe width="560" height="315" src="https://www.youtube.com/embed/WfMmVfkMkNQ?si=SPtXPHmIITXgzCcy" title="YouTube video player" frameborder="0" allow="accelerometer; autoplay; clipboard-write; encrypted-media; gyroscope; picture-in-picture; web-share" referrerpolicy="strict-origin-when-cross-origin" allowfullscreen></iframe>
