Abas šīs valstis pastāvīgi ieņem vadošās vietas zelta ražošanā.
Novembrī Krievijas zelta eksporta apjoms uz Ķīnu sasniedza teju vienu miljardu dolāru, kas bija absolūts rekords abu valstu tirdzniecības vēsturē.
Krievija novembrī piegādāja Ķīnai zeltu par rekordlielu summu — teju 961 miljonu dolāru, ziņo РИА «Новости». Šāds piegāžu apjoms bija maksimālais visu divpusējās tirdzniecības vēsturē, liecina Ķīnas muitas dati, kurus aģentūra izanalizēja.
Otru mēnesi pēc kārtas Krievijas zelta eksporta apjoms uz Ķīnu pārsniedz iepriekšējos rekordus: oktobrī tas sasniedza 930 miljonus dolāru. Pērnā gada attiecīgajā periodā šādas piegādes netika fiksētas, bet iepriekšējais rekords bija tikai 223 miljoni dolāru.
Kopumā 11 mēnešu laikā Ķīna importēja Krievijas zeltu par 1,9 miljardu dolāru, kas ir gandrīz deviņas reizes vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā. Eksporta pieaugumu saista ar loģistikas izmaiņām un jaunu noieta tirgu meklējumiem ierobežojumu kontekstā.
Decembrī zelta cena biržā Comex pārsniedza 4 350 dolāru.
Iepriekš miljardieris-investors Bils Gross paziņoja, ka zelts uzvedas drīzāk kā spekulatīvs vai «mēm» aktīvs, nevis kā aizsardzības aktīvs.
Zelta ieguve Krievijā ir stabilā līmenī; valsts ieņem otro vietu pasaulē pēc Ķīnas, iegūstot aptuveni 330–345 tonnas gadā. Vadošās teritorijas ir Krasnojarskas apgabals, Jakutija un Magadanas apgabals, bet galvenie spēlētāji — uzņēmumi «Полюс», «Полиметалл» un «Южуралзолото». Ieguve notiek gan no pamatnoguldījumiem, gan no placveida noguldījumiem, un prognozēts turpmāks pieaugums.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@bb.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru