Kanclers Mercs sola ekonomikas izaugsmi pēc stagnācijas.
Vācijas valdība plāno 2026. gadā izlaist parāda vērtspapīrus aptuveni 512 miljardu eiro apmērā, paziņoja ceturtdien Federālā finanšu aģentūra.
Eirozonas lielākā ekonomika plāno piesaistīt 318 miljardus eiro kapitāla tirgū un vēl 176 miljardus eiro naudas tirgū; abi apjomi tiks iegūti izsolēs.
Berlīne arī plāno izlaist kopumā četras sindikētas obligācijas un «zaļās» obligācijas par summu no 16 līdz 19 miljardiem eiro. Apstiprinājums par izvietošanas plānu 2026. gada otrajā ceturksnī tiks publicēts martā.
Salīdzinājumam: Francija plāno finanšu tirgos aizņemties 310 miljardus eiro 2026. gadā, kas ir rekordliela summa, saskaņā ar programmu, ko publicējusi Francijas Kases aģentūra (AFT), kura pārvalda valsts parādu. Francijas valsts parāds veido 114 % no IKP, salīdzinot ar 63 % Vācijā.
Fridriha Merca vadībā Vācijas parlamentārieši apstiprināja budžetu, kas paredzēja būtiskus aizņēmumus valsts ekonomikas atdzīvināšanai, infrastruktūras modernizācijai un militāro izdevumu finansēšanai.
Stingrie konstitucionāli noteikumi, kas ierobežo aizņēmumus, tika mīkstināti, lai nodrošinātu stingrāku kontroli pār valsts izdevumiem. Vācijas valdība arī izveidos «Fonu Vācijai», lai piesaistītu privātās investīcijas līdz 130 miljardiem eiro.
Pēc gada stagnācijas 2025. gadā sagaidāms, ka 2026. gadā valstī notiks izaugsmes paātrinājums. Saskaņā ar Vācijas ekonomikas institūta datiem nākamajā gadā tā varētu sasniegt 0,9 %, īpaši pateicoties divu ar pusi papildu darba dienu ieviešanai salīdzinājumā ar 2025. gadu.
<iframe width="560" height="315" src="https://www.youtube.com/embed/DfGibtnI7eo?si=mC12srY8ebNkShK2" title="YouTube video player" frameborder="0" allow="accelerometer; autoplay; clipboard-write; encrypted-media; gyroscope; picture-in-picture; web-share" referrerpolicy="strict-origin-when-cross-origin" allowfullscreen></iframe>
