Aizņēmuma līdzekļi 2026. gadā sniegs spēcīgu impulsu, uzskata eksperti.
Saskaņā ar jaunāko Igaunijas Bankas ekonomisko prognozi, valsts ekonomika šogad pieaugs par 0,7 %, bet nākamajā gadā — par 3,6 %. Ģeopolitisko faktoru iespaidā situāciju aptumšo valsts pārvaldes sektora budžeta rekordliels deficīts.
Pašas izaugsmei nepieciešamie apstākļi pakāpeniski uzlabosies līdz 2027. gadam, kad valdības finanšu stimulēšana sāks izzust. Līdz tam ārējie tirgi būs labākā stāvoklī salīdzinājumā ar pašreizējo, un Igaunijas uzņēmumi paspēs labāk pielāgoties jaunai konkurences videi, ziņo Igaunijas Banka.
Cenu kāpums Igaunijā šogad saglabāsies augsts ražošanas izmaksu palielināšanās un nodokļu celšanas dēļ, sasniedzot 5,3 %. Nākamajā gadā inflācija samazināsies aptuveni līdz 2 % un saglabāsies tajā pašā līmenī arī 2027. gadā.
Igaunijas ekonomika kopš pagājušā gada atdzīvojusies, lai gan tas vēl nav redzams ekonomiskās izaugsmes statistikā. Eksporta, rūpniecības un mazumtirdzniecības attīstība, kā arī kreditēšanas tirgus atdzimšana liecina, ka kopš pagājušā gada vidus vairākās nozarēs stāvoklis ir uzlabojies. Vasaras tirdzniecības vienošanās samazināja ar ASV tarifu politiku saistīto nenoteiktību, kas pozitīvi ietekmēja Igaunijas ekonomiku.
Papildus izaugsmi veicināja procentu likmju samazināšanās un naftas un citu izejvielu cenu kritums. Sagaidāmais ekonomikas pieaugums šogad būs 0,6 %, kas ir zemāks par jūnija prognozi — 1,5 %. Galvenais iemesls prognozes pārskatīšanai uz leju ir Statistikas departamenta 2024. gada IKP datu koriģējums, tātad izaugsmes bāzes koriģēšana. Igaunijas Bankas vērtējums par to, cik spējīga ekonomika atdzīvoties šajā gadā, palika nemainīgs.
Aizņēmuma līdzekļi, ko valdība novirzīs ekonomikā, 2026. gadā sniegs spēcīgu impulsu tās attīstībai. Centrālās bankas prognoze nākamajam gadam balstās uz apstiprinātajām nodokļu izmaiņām un pieņemtajiem izdevumu plāniem, no kuriem vissvarīgākie ir aizsardzības izdevumu palielināšana līdz 5 % no ekonomikas apjoma, neapliekamā ienākuma vienota piemērošana un ienākuma nodokļa atcelšana no pirmā eiro.
Pie šādiem pieņēmumiem valsts sektora budžeta deficīts nākamgad pieaugs līdz 3,8 % no IKP, kas salīdzinājumā ar šo gadu nozīmē papildu aizņēmumu plūsmu ekonomikā aptuveni 1,1 miljardu eiro apmērā (2,5 % no IKP). Pēc prognozes sagatavošanas valdība paziņoja par plāniem atteikties no iepriekš plānotā ienākuma nodokļa paaugstināšanas un izvirzīja mērķi deficīta līmenim 4,5 %, kas ir maksimāli pieļaujamā robeža saskaņā ar Eiropas Komisijas pagaidu nosacījumu.
<iframe width="560" height="315" src="https://www.youtube.com/embed/JZHUIW6K0rg?si=tstq2BheVVBsw1dx" title="YouTube video player" frameborder="0" allow="accelerometer; autoplay; clipboard-write; encrypted-media; gyroscope; picture-in-picture; web-share" referrerpolicy="strict-origin-when-cross-origin" allowfullscreen></iframe>
