Krievijas Zinātņu akadēmijā prognozēja ekonomiskās situācijas pasliktināšanos 2026. g. 0 54

Visi galvenie Krievijas ekonomikas attīstības riski realizējās 2024.–2025. g., raksta Krievijas Zinātņu akadēmijas Tautsaimniecības prognozēšanas institūts (ИНП) ievadā atjauninātajam prognozei. Eksperti ИНП norāda, ka nepievilcīgās demogrāfiskās tendences saasinā darbinieku trūkumu darba tirgū, palielina tehnoloģisko atpalicību no attīstītajām valstīm un Ķīnas, samazina ieņēmumus no ogļūdeņražu eksporta un izejvielu renti, pieaug aizsardzības slogs un nostiprinās sankciju spiediens.

Šādā situācijā budžetu var sabalansēt tikai ierobežojot tā izdevumus, kas, apvienojumā ar augstu pamatlikmi, «nosaka ekonomiskās situācijas pasliktināšanos 2026. g.», raksta ИНП eksperti.

Pēc viņu domām periods, ko varēja saukt par «vadāmu ekonomikas atdzišanu», ir beidzies. Janvārī–septembrī bija stagnācija, un līdz septembrim izaugsme gada izteiksmē palēninājās līdz nullei. Mēneša IKP dinamikas novērtējums ar sezonālo komponenti izslēgšanu rāda ekonomiskās izaugsmes apstāšanos no 2024. gada novembra, norāda ИНП eksperti. Paātrināšanos IV ceturkšņa sākumā viņi pagaidām uzskata par vienreizēju faktoru, nevis par vispārējā trenda maiņu. Piemēram, patēriņa pieprasījuma paātrinājums ir reakcija uz paziņoto PVN paaugstināšanu un daļas nākotnes patēriņa pārcelšanu uz priekšu.

Ekonomiskās izaugsmes struktūra būtiski sašaurinājusies. Ja 2024. g. apstrādes rūpniecība, finanšu sektors un valsts pārvalde nodrošināja 60% no IKP pieauguma, tad pirmajā pusgadā — 130%, aprēķināja ИНП. Tas nozīmē, ka pārējie sektori sarūk. Rūpniecībā pieaug tikai ražošana, kas vairāk vai mazāk saistīta ar ВПК, norāda ИНП, bet noturīgi samazinās ilgtermiņa lietošanas preču un investīciju preču izlaide.

ИНП īpaši satrauc investīciju kritums. II ceturksnī, izslēdzot sezonālo ietekmi, tās samazinājās par 1,7% salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, III ceturksnī — par 1,4%, un netiešie rādītāji liecina, ka šī tendence turpinās. Samazinās būvmateriālu, metālu un rūpnieciskas mašīnbūves produkcijas civila pielietojuma izlaide, uzskaita ИНП. Būvniecībā vērojams kritums — uzņēmumi, dēļ augstām procentu likmēm, atsakās no jaunu investīciju projektu realizācijas.

Augstās likmes apēd galveno investīciju resursu — uzņēmumu pašu līdzekļus. To peļņa janvārī–septembrī reālajā izteiksmē samazinājās par 15,6%, un procentu izmaksu attiecība pret peļņu vidēji ekonomikā tuvojās 60%, aprēķināja ИНП; parādu slogs ir būtiski pieaudzis visās saimnieciskajās darbībās. Kredītēšana reālajā izteiksmē šogad samazinājās par 12,8%, budžeta investīcijas saruka par 11,1%.

III ceturksnī Rosstat pirmo reizi kopš 2022. g. fiksēja reālu investīciju kritumu — par 3,1% gada izteiksmē. Kritums bija vērojams divos lielākajos kapitālieguldījumu virzienos: infrastruktūrā (-1%) un "mašīnas un iekārtas" (-15%), norāda Аналитики Промсвязьбанка. Tas liecina par ekonomiskā potenciāla izaugsmes pārtraukumu, un, ja šis trends nostiprināsies — par tā sašaurināšanos.

Ekonomikas attīstības ministrija (Минэкономразвития) prognozē nākamajā gadā investīciju samazināšanos par 0,5%.

Investīciju krīze pārgājusi atklātā formā, norāda Dmitrijs Beloousovs no analītiskā centra ЦМАКП; viņš notiekošo sauc par "investīciju izgāšanos". Investīciju aktivitāte turpina samazināties: septembrī investīciju preču piedāvājums bija par 10,7% mazāks nekā 2024. g. vidējais mēneša līmenis un tikai par 6% lielāks nekā pēdējo piecu gadu antilauks, kas tika fiksēts II cet. 2022. g.

Investīcijas pamatkapitālā būs viens no galvenajiem faktoriem, kas bremzēs ekonomisko izaugsmi 2025.–2028. g., norāda ИНП. Tā atjauninātā prognoze — IKP pieaugums tikai par 0,7% šogad, par 1,4% nākamgad ar paātrināšanos līdz 2% 2027. g.

Минэкономразвития prognozē nākamajā gadā izaugsmi par 1,3% ar paātrināšanos līdz 2,5–2,8% 2027.–2028. g. Tomēr valdības optimisms tiek dalīti reti. IMF un Pasaules banka paredz Krievijai dažus stagnācijas gadus ar gada izaugsmes tempiem aptuveni 1%. Centrālās bankas aptaujāto analītiķu konsensus paredz 0,9% izaugsmi šogad, 1,1% nākamgad un 1,7–1,8% nākamos divus gadus.

"Ekonomiskā krīzes loģikā investīciju aktivitātes kritums novedīs pie vēl lielāka ražošanas samazināšanās, kam sekos nodarbinātības un patēriņa pieprasījuma samazināšanās, iedzīvotāju un uzņēmumu kavēto maksājumu pieaugums. Sliktākajā scenārijā — maksātnespējas krīze," secina ИНП.