"Rietumu banka" Krievijā var zaudēt īpašumus 16 miljonu eiro vērtībā, aģentūrai LETA pavēstīja bankā.
Vienlaikus bankā pauž, ka tās regulatīvais kapitāls var samazināties par aptuveni četriem miljoniem eiro.
"Rietumu bankā" informē, ka Maskavas Arbitrāžas tiesa otrdien, 2. decembrī, izskatīja civillietu saistībā ar Krievijas ģenerālprokuratūras prasību pret banku un citām personām. Pirmās instances tiesa nolēmusi apmierināt Ģenerālprokuratūras prasību.
Ņemot vērā, ka tas ir pirmās instances tiesas nolēmums, banka to pārsūdzēs noteiktajā kārtībā, piebilst bankā, vienlaikus norādot, ka visas turpmākās darbības banka detalizēti izvērtēs pēc pilna sprieduma saņemšanas un iepazīšanās ar tā tekstu.
Paredzamo zaudējumu apmērs ir "Rietumu bankas" meitasuzņēmumam Krievijā piederošo nekustamo īpašumu vērtība, kas ir 16 miljoni eiro.
"Pēdējo gadu gaitā "Rietumu banka" sadarbībā ar regulatoru ir veikusi visas nepieciešamās kapitāla korekcijas un uzkrājumus par Krievijā atlikušajiem aktīviem. Veikto preventīvo darbību rezultātā šī nolēmuma ietekme uz bankas regulatīvo kapitālu būs nenozīmīga - tas samazināsies par četriem miljoniem eiro," vēsta bankā, uzsverot, ka tādējādi jebkurš lietas iznākums neietekmēs bankas ikdienas darbību, tās turpmākās stratēģijas īstenošanu un regulatīvo prasību ievērošanu.
Tostarp bankā norāda, ka "Rietumu bankas" kapitāla pietiekamības un likviditātes rādītāji paliks augstā līmenī, pārsniedzot normatīvus.
LETA jau vēstīja, ka Krievijas ģenerālprokuratūra Maskavas Arbitrāžas tiesā 2025. gada augustā iesniedza prasību, kurā pieprasīja konfiscēt par labu Krievijas valstij "Rietumu bankas" īpašumus.
Starp atbildētājiem ir "Rietumu banka", Latvijas Banka, "Rietumu bankas" pārstāvniecība Maskavā, kā arī "Rietumu bankai" piederošās kompānijas "KI Invest" un "RB Investments". Trešās puses ir Krievijas Federālā valsts īpašuma pārvaldes aģentūra ("Rosimuščestvo"), Krievijas Centrālā banka un Maskavas starptautiskās sadarbības centrs.
Avots, kas ir iepazinies ar prasības pieteikuma saturu, aģentūrai "Interfax" iepriekš minēja, ka lieta ir saistīta ar tā dēvētā Maskavas nama Rīgā pārņemšanu Latvijas valsts īpašumā un to, ka "Rietumu banka" 2022. gada 25. februārī bloķējusi Maskavas starptautiskās sadarbības centra līdzekļus vairāk nekā 81 000 ASV dolāru apmērā, motivējot to ar nepieciešamību ievērot sankciju prasības ar Krieviju saistīto darījumu kontrolei.
Krievijas ģenerālprokuratūras prasībā Maskavas nama pārņemšana un līdzekļu bloķēšana nodēvēta par "Krievijas valsts īpašuma nelikumīgu sagrābšanu un graujošu darbību pret Krievijas ekonomisko suverenitāti, ko veikusi Latvijas Republika un ar to saistītā finanšu organizācija "Rietumu banka"".
Krievijā "KI Invest" pieder nekustamie īpašumi, kas ietver zemesgabalus vairāk nekā 1,24 hektāru platībā un ēkas un komerctelpas vairāk nekā 13 800 kvadrātmetru platībā Maskavā un Maskavas apgabalā. Lai saglabātu kontroli pār aktīviem, bankā tika ieķīlāti 100% "KI Invest" kapitāldaļu un uzņēmuma pārvaldītie nekustamā īpašuma objekti. Izmantojot šī uzņēmuma vienīgā dalībnieka statusu, banka ar aizdevuma līguma palīdzību izvedusi no Krievijas ieņēmumus no nekustamo īpašumu iznomāšanas 105 miljonu rubļu (apmēram 1,1 miljons eiro) apmērā un turpina līdzekļu izvešanu, tādējādi pārkāpjot Krievijas diktatora Vladimira Putina 2022. gada 5. marta dekrētu par "īpašajiem ekonomiskajiem pasākumiem", par prasībā teikto ziņoja "Interfax", atsaucoties uz avota sacīto.
Pēc "Interfax" vēstītā, prasītājs lūdza atzīt par spēkā neesošu 2022. gada 25. februārī noslēgto līgumu starp "Rietumu banku" un Latvijas Banku par Eiropas Savienības sankciju Krievijai īstenošanu. Prasītājs arī lūdza atzīt par spēkā neesošu aizdevuma līgumu starp "Rietumu banku" un "KI Invest", vairākus 2022.-2025. gada darījumus par "KI Invest" naudas līdzekļu pārskaitīšanu "Rietumu bankai" par kopējo summu 105 miljoni rubļu, kā arī konfiscēt 100% "KI Invest" kapitāldaļu par labu Krievijas valstij.
Prasītājs arī lūdza piemērot pagaidu pasākumus - arestēt visas "KI Invest" kapitāldaļas, visu "KI Invest" kustamo un nekustamo īpašumu, kā arī "Rietumu banku" un tās pārstāvniecību Maskavā. Ģenerālprokuratūra arī lūdza arestēt visus šiem uzņēmumiem piederošos vērtspapīrus, akcijas un daļas juridisko personu pamatkapitālos.
Tāpat ziņots, ka 2024. gada sākumā "Rietumu banka" aicināja Saeimas deputātus nesteigties ar Maskavas nama pārņemšanu valsts īpašumā, jo šī likumprojekta sekas skaršot Latvijas komersantus, kuru aktīvi atrodas Krievijā.
"Rietumu bankas" valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja vēstulē Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai norādīja, ka pilnībā izprot tā saucamā Maskavas nama Rīgā pārņemšanu Latvijas valsts īpašumā un tās simbolisko, solidāro nozīmi ar Ukrainas tautu un Ukrainas cīņu pret agresoru, kā arī pastāvošajiem drošības apsvērumiem. Vienlaikus Buraja vērsa deputātu uzmanību, ka šāda likumprojekta pieņemšana dos agresorvalstij pamatu identiski vērsties pret Latvijas komersantiem, tostarp "Rietumu banku", kuras aktīvi, saistībā ar Krievijas sankcijām ir iesaldēti Krievijā, lai šādus aktīvus nacionalizētu.
Minētais attiecoties ne tikai uz "Rietumu banku" un tās aktīviem, bet arī uz citiem Latvijas komersantiem. Buraja apgalvoka, ka aktīvu apmērs, ko zaudēs Latvijas komersanti un nodokļu maksātāji, ir mērāms vairākos desmitos miljonu eiro.
Tāpat Buraja norādīja, ka "Rietumu bankas" pārstāvji stingri nosoda Krievijas agresiju pret Ukrainu un atbalsta Ukrainu cīņā pret agresoru. Šīs palīdzības sniegšanas rezultātā "Rietumu banka" ir saskārusies ar netaisnīgu un prettiesisku Krievijas tiesībaizsardzības iestāžu rīcību un nolēmumiem, kas vērsti pret Krievijai nedraudzīgo valstu komersantiem. Tostarp Krievijas tiesas atklāti aicinot un iesakot "Rietumu bankas" parādniekiem, ķīlas devējiem vai personām, kuras "vēlas iedzīvoties uz bankas rēķina", celt prasības Krievijas tiesās pret nedraudzīgo valstu komersantiem, tostarp "Rietumu banku", vēstulē minēja bankas vadītāja.
Saeima 2024. gada 11. janvārī galīgajā lasījumā pieņēma likumu "Par rīcību ar nekustamo īpašumu, kas nepieciešama valsts drošības apdraudējuma novēršanai", kas noteica tā dēvētā Maskavas nama pārņemšanu valsts īpašumā. Likuma mērķis ir garantēt Latvijas valsts drošību, tostarp nepieļaut un savlaicīgi novērst demokrātiskās valsts iekārtas apdraudējumu.
"Rietumu bankas" 2024. gada pārskatā ir teikts, ka, sākoties Krievijas pilna mēroga iebrukumam Ukrainā, banka nekavējoties apturēja visus finanšu projektus un jaunas investīcijas Krievijā un Baltkrievijā. Banka konsekventi turpina samazināt ekspozīciju šajās valstīs - tās apmērs 2024. gada beigās bija sarucis līdz 6,9% no aktīvu kopsummas.
Bankas tīrā riska pozīcija pret Krieviju pagājušā gada beigās bija 83,5 miljoni eiro, bet pret Baltkrieviju - 8,5 miljoni eiro, kamēr 2023. gada beigās šīs summas veidoja attiecīgi 95,1 miljonu eiro un 14,3 miljonus eiro.
Pēc aktīvu apmēra "Rietumu banka" ir piektā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākie akciju īpašnieki ir SIA "Esterkin Family Investments" (33,12%), Maltas kompānija "Boswell (International) Consulting Limited" (33,11%), kā arī SIA "Suharenko Family Investments" (17,34%). "Esterkin Family Investments" vienīgais īpašnieks ir Leonids Esterkins, bet "Suharenko Family Investments" vienīgais īpašnieks ir Arkādijs Suharenko.
