Vislielākā izdevumu pozīcija paliek sociālā.
Nākamgad valdība plāno savākt 40,27 triljonus rubļu nodokļu, bet iztērēt 44,06 triljonus. Tādējādi valsts kasē veidosies deficīts 3,78 triljonu rubļu apmērā, vai 1,6% no IKP (Latvijā - 3,3% no IKP).
Gandrīz 30% budžeta, rekordliela daļa kopš PSRS laikiem, Kremlis plāno iztērēt armijai un ieroču iegādei — 12,93 triljonus rubļu. Vēl 3,91 triljons rubļu ir paredzēts sadaļai "nacionālā drošība", kurā ietilpst Iekšlietu ministrijas, Nacionālās gvardes, specdienestu un FSIN budžeti. Kopumā spēku struktūrām tiks piešķirti 16,84 triljoni rubļu, vai 38% no budžeta. Salīdzinājumā ar pirmskara 2021. gadu (24%) spēku izdevumu daļa palielināsies 1,6 reizes.
Sociālo izdevumu daļa valsts kasē samazināsies līdz 25,1% (pirms kara — 38,1%), bet izdevumu daļa nacionālās ekonomikas atbalstam — līdz 10,9% (pirms kara 17,6%). Abi rādītāji kļūs par zemākajiem pēdējo 20 gadu laikā pieejamajā Finanšu ministrijas statistikā.
Naftas un gāzes ieņēmumi budžetā, kas šogad samazinājās par 20%, nākamgad būtiski nepieaugs, kā izriet no likuma: 8,9 triljoni rubļu pret 8,6 triljoniem. Jauni nodokļi — 2,9 triljoni rubļu — valdība plāno "izspiest" no neizstrādātā ekonomikas sektora.
No 2026. gada Krievijā otro reizi 7 gadu laikā palielināsies pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme (līdz 22%), kā arī uzsāksies radikāla nodokļu reforma mazajam biznesam, kā rezultātā simtiem tūkstošu uzņēmēju tiks liegta iespēja strādāt saskaņā ar vienkāršoto nodokļu sistēmu (UNS). No 2026. gada septembra tiks ieviests "tehnoloģiskais nodoklis" — de facto nodoklis uz tehniku un elektroniku, kas tiek pārdota Krievijas veikalos. PVN palielināšana ienāks budžetā 1,2 triljonus rubļu, kopumā nodokļu inovācijas — 2,6 triljonus, iepriekš norādīja Finanšu ministra Antona Siluanova.
Lai izlīdzinātu budžetu, varas iestādes "zem naža" liks vairākas galvenās sociālās programmas. Tādējādi finansējums nacionālajam projektam "Ilgstoša un aktīva dzīve" (bijušais nacionālais projekts "Veselība") samazināsies par 26%, līdz 274,2 miljardiem rubļu. Izdevumi primārās medicīniskās palīdzības modernizācijas programmai tiks samazināti 2,3 reizes, federālais projekts ātrās palīdzības attīstībai zaudēs 28% naudas, programmas cīņai ar cukura diabētu, vēzi un sirds un asinsvadu slimībām "nobriedīs" par 13%, 3,1% un 2,5% attiecīgi.
"Valdība, Finanšu ministrija grūtā, sarežģītā, ne vienkāršā darbā izveidoja budžetu līdzsvarotu, skaidru un garantējošu mūsu saistību izpildi," — paziņoja pēc likuma pieņemšanas Federācijas padomes priekšsēdētāja Valentīna Matvijenko.
Budžets ir vērsts uz "uzdevumu risināšanu, kas stāv priekšā valstij" un "pilsoņu interešu aizsardzību", paziņoja Domes priekšsēdētājs Vjačeslavs Volodins pēc balsošanas par likumu. Viņš piebilda, ka budžets tika pieņemts "grūtos izaicinājumu apstākļos", jo pret Krieviju "ir izsludinātas vairāk nekā 30 tūkstoši sankciju".
Atstāt komentāru