Krievijas centrālā banka: 27% iedzīvotāju nesasniedz pamata vajadzības 0 211

Valsts domē sagatavots likumprojekts par iedzīvotāju algu indeksāciju ne retāk kā reizi gadā un ne zemāk par inflācijas līmeni. Izskatās, ka tautas ievēlētāji dzīvo pasaulē, kādas reālajā dzīvē nav.

Rosstat ziņo: augustā vidējā alga valstī pārsniedza 150 tūkstošus rubļu 24 ekonomikas nozarēs, bet gadu iepriekš šādu nozaru bija divreiz mazāk. Un vidējā alga valstī šobrīd ir 92,9 tūkstoši pret iepriekšējā gada 82,2 tūkstošiem. Ņemot vērā, ka inflācija Krievijā 2024. gadā bija 9,52%, saskaņā ar piedāvāto likumprojektu gada pieaugumam vajadzēja palielināt vidējo algu līdz 90 tūkstošiem. Citiem vārdiem sakot, reālā dzīve apsteidza deputātu nodomus.

Tomēr 10 tūkstoši jau saņemtā pieauguma pēdējā gadā ir "vidējā temperatūra slimnīcā", bet patiesībā ziemeļu gāzes ieguvēji saņem vairāk par 300 tūkstošiem, zeltu ieguvēji Kamčatkā — 250 tūkstošus, preču šķirotāji Maskavas tirgus vietās (bez darba pieredzes un kvalifikācijas) — vairāk par 155 tūkstošiem, bet ātrie galvaspilsētas kurjeri — divreiz vairāk. Savukārt provinces poliklīniku māsas saņem tikai 45 tūkstošus. Tāpēc "algas indeksācija" izrādījās ļoti atšķirīga.

Apdrošināto darbinieku valstī ir maz: saskaņā ar statistiku tikai 7,5% algas pārsniedz 200 tūkstošus mēnesī, lai gan Čukotkā tādu ir 36,5% lielo un vidējo uzņēmumu darbinieku. Bet, saskaņā ar Centrālās bankas datiem, paralēli valstī gandrīz tādā pašā iedzīvotāju daļā — 7% krievu — naudas nepietiek pat pārtikai, bet 20% ir problēmas ar apģērba un apavu iegādi. Rezultātā 27% iedzīvotāju nevar apmierināt pamata vajadzības.

Pagājušajā gadā, saskaņā ar tiem pašiem Krievijas bankas pētījumiem, 93% uzņēmumu veica algu indeksāciju. Tajā pašā laikā 43% uzņēmumu paaugstināja darbinieku algas par 10-20%, 38% — līdz 10%, bet 19% — vairāk nekā par 20%. Par tādiem pašiem plāniem 2026. gadam ziņoja 75% uzņēmumu. Līdz ceturtdaļai organizāciju, tieši pretēji, bija plānoti izdevumu samazinājumi, aprēķināja aģentūra Regroup.

Aizvien lielāku daļu atlīdzības veido prēmijas par plāna izpildi, bet darba samaksas pārskatīšana ir garantēta tikai visvērtīgākajiem darbiniekiem. Iemesls ir vienkāršs: akūts darbinieku trūkums praktiski visās ekonomikas nozarēs. Kā ziņo "Darbs.ru" un "SberPodbor", 2025. gada otrajā ceturksnī 26% Krievijas uzņēmumu paaugstināja darbinieku algas, lai pasargātu viņus no pārejas pie konkurentiem.

Tomēr šāda statistika attiecas uz lielajiem un vidējiem uzņēmumiem, bet ne uz mazo biznesu. Toties darba likumu neobligātība attiecībā uz algu kompensāciju biežāk tiek izmantota tieši no pēdējiem — ne tik daudz īpašnieku alkatības dēļ, cik bailēs no savu uzņēmumu bankrota.

Serviss "Rambler" ziņo par ārkārtīgi zemām (oficiālajām) vidējām algām šādām profesijām: sociālais darbinieks — 20-28 tūkstoši, lauksaimniecības darbinieks — 22-30 tūkstoši, sētnieks — 26-33 tūkstoši, dežurants — 30-40 tūkstoši rubļu. Tomēr visi šie cilvēki varētu uzskatīt sevi par vairāk vai mazāk nodrošinātiem, jo viņiem maksā ne mazāk par minimālo algu, kas šobrīd ir 22 400 rubļu mēnesī. Bet iztikas minimums Krievijā ir noteikts 19 329 rubļu apmērā darbspējīgajiem iedzīvotājiem (apmēram 200 eiro), 15 250 rubļu — pensionāriem un 17 201 rubļa — bērniem. Un kaut kas līdzīgs izsmieklam izskatās noteiktais 2023. gadā jaunais kārtības attiecības starp minimālo algu un iztikas minimumu, saskaņā ar kuru pirmajam jābūt pieaugumam vismaz par 3% salīdzinājumā ar otro.

"Inflācijas indeksācija", ja to šobrīd legalizēs, katru mēnesi pievienos gāzes ieguvējiem, kalnračiem un kurjeriem 20-40 tūkstošus, bet māsai — 2-3 tūkstošus, sētniekam — vēl mazāk. Tas ir, jau nodrošinātajiem tas nepalielinās bagātību, bet tiem, kas iztiek no maizes uz kvasa, tas vispār nepalīdzēs.

Ir skaidrs, ka ne nabags, ne bagātais neatteiksies no jebkādas pieauguma. Kā parādīja Augstākās vadības skolas pētījumi, vēlētais algas pieauguma diapazons krievam no jebkuras sabiedrības slāņa (no studenta līdz viceministram) ir no 1,5 līdz 3,5 reizēm, bet, ja vidēji, rezultāts būs 2 reizes. Ko nekur un nekad nebūs, ja valsti neskar hiperinfliācija. Tomēr Krieviju tā jau ir apmeklējusi: vecākā paaudze atceras laikus, kad algas bija 80-120 rubļu, bet degvīns maksāja 2,87 un pīrādziņi — 22 kapeikas.