Miljarda zaudējumi - Vācijas kanclers Merce sasaucis «tērauda samitu» 0 53

Saskaņā ar Vācijas Ekonomikas institūta (IW) aplēsēm tērauda nozare ir saistīta ar aptuveni 605 tūkstošiem darba vietu.

Šobrīd tā ir krīzes stāvoklī: augstās energoresursu cenas un eksporta iespēju zudums lētas ārzemju tērauda dēļ nospiež tirgu.

Vairāk nekā pusmiljons cilvēku Vācijā ir saistīti ar šo nozari kā piegādātāji vai klienti.

Vācijā, pirmkārt, augstās energoresursu cenas palielina tērauda ražošanas izmaksas. Ražošana ir atkarīga no ļoti augstām temperatūrām un līdz ar to no liela enerģijas patēriņa.

Rezultātā Vācijas tērauds zaudē savu konkurētspēju salīdzinājumā ar importēto.

Sliktākajā gadījumā Vācija var zaudēt savu nozīmi kā rūpniecības centrs, kas novestu pie iedzīvotāju aizplūšanas. Par to liecina pētījums, ko veica Mannheimas universitāte pēc Hansa Bēklera fonda pasūtījuma. Viens no secinājumiem: politiķiem jānovērš šāds attīstības scenārijs.

Pārcelšanās uz ārzemēm radīs ekonomiskus zaudējumus miljardu apmērā. Vismaz 30 000 darbinieku var zaudēt darbu, norādīts pētījumā. Bez vietējās tērauda ražošanas Vācijas ekonomikai draud ikgadēji zaudējumi līdz 50 miljardiem eiro.

Pētījuma autori uzskata, ka tādas nozares kā mašīnbūve, elektrotehnika, metāla ražošana un automobiļu rūpniecība krīzes gadījumā būs spiestas dārgi maksāt par ārzemju tēraudu. Ekonomisti uzskata, ka ilgtermiņā, lai nodrošinātu pieprasījuma apmierināšanu, Vācijā jāražo vismaz 40 miljoni tonnu gadā.

ASV tarifi un Ķīnas subsīdijas

Kamēr Vācijas ekonomika īpaši nevirzās uz priekšu, Ķīna iegulda rekordlielas subsīdijas tērauda rūpniecībā. Rezultātā valsts ražo visvairāk tērauda Āzijā un var to pārdot par izdevīgām cenām ārzemēs.

ASV atbildēja ar augstiem tarifiem. Pēc tam, kad Donalds Tramps ieviesa tarifu politiku, tērauda imports tika apliktas ar papildu augstām nodevām. ASV ieviesa 500% tarifus uz Eiropas tēraudu. Tas rada grūtības Vācijas eksportam.

Lai gan ES ir otrais lielākais tērauda ražotājs pasaulē, tā daļa ir tikai aptuveni 14 procenti no pasaules ražošanas, norādīts Eiropas nozares asociācijas Eurofer ikgadējā pārskatā.

Līderis ir Āzija, uz kuru attiecas gandrīz trīs ceturtdaļas pasaules neapstrādātā tērauda ražošanas.

Vācija ir lielākais tērauda ražotājs ES.

Tomēr tērauda ražošana Eiropas Savienībā samazinās. Saskaņā ar Eurofer pētījumu 2024. gadā Eiropā tiks ražotas 130 miljoni tonnu neapstrādāta tērauda, salīdzinot ar 170 miljoniem tonnu 2010. gadā.

Vācijā 2024. gads bija vājais tērauda ražošanas ziņā. Turklāt lielākais Vācijas ražotājs Thyssenkrupp paziņoja par plāniem samazināt 11 000 darba vietu 2025. gadā.

ES vēlas dubultot tarifus uz tēraudu

Pieprasījums jau vairākus gadus samazinās, ņemot vērā joprojām diezgan vāju ekonomisko situāciju. Augstajām energoresursu cenām, kas atspoguļojas pārdošanas cenā, arvien biežāk pievienojas problēma ar importu no Āzijas par daudz izdevīgākām cenām.

Konkurence var pastiprināties, ja Ķīna piegādās ES vēl vairāk lēta tērauda, ņemot vērā ASV paaugstinātos tarifus, prognozē nozares eksperti.

Eiropas Komisijas veiktie pārbaudes parādīja, ka ķīniešu imports nonāk ES tirgū par cenām, kas ir zem ražošanas izmaksām. Tas attiecas, piemēram, uz tēraudu ar tinte vai organisko pārklājumu. Uz šīm preču kategorijām attiecas paaugstināti antidempinga tarifi.

ES uzskata konkurenci no Ķīnas par negodīgu. Kritiķi aicina plašāk piemērot antidempinga tarifus, lai imports no šīs valsts vairs nevarētu pazemināt cenas.

Oktobra sākumā Brisele ieteica pagarināt tērauda tarifu darbību. Nākotnē ES beznodevu kārtībā tiks ievestas tikai puses no iepriekšējā apjoma. Turklāt ir plānots ieviest 50% piemaksu. Tomēr šo priekšlikumu vēl jāapstiprina Eiropas Parlaments un ES valstis.

Elektrības cena rūpniecībai kā risinājums?

Tērauda rūpniecība jau sen cieš no ģeopolitiskām un ekonomiskām problēmām. Papildus ASV tarifiem galvenās bažas rada lētāka tērauda imports no Ķīnas uz ES, jo tas tiek apliktas ar tādiem pašiem augstiem tarifiem ASV.

"Ekstremāli svarīgi ir, lai pārskatītie ES aizsardzības pasākumi attiecībā uz tēraudu būtu uzticami un efektīvi, lai nekavējoties un noteikti pretotos tērauda importa daļas pieaugumam ES tirgū," sacīja Eiropas nozares asociācijas Eurofer prezidents Henriks Adams.

Berlīne vienatnē nevar mainīt ģeopolitisko situāciju. Tomēr viens no iespējamajiem mehānismiem varētu būt elektrības cenu regulēšana.

IG Metall aicina ieviest elektrības cenu rūpniecībai piecu centu apmērā par kilovatstundā no 2026. gada 1. janvāra, kā tas tika paziņots koalīcijas līgumā. Pirmdien ekonomikas un enerģētikas ministre Katrīna Reihhe paziņoja, ka elektrības cena rūpniecībai tiks ieviesta 2026. gadā, bet neprecizēja, par kādu cenu.

Vācijas tērauda rūpniecības federācija arī cer uz konkurētspējīgām elektrības cenām. Profesionālo savienību un uzņēmumu pārstāvji piedalījās nozares problēmu samitā, kuru organizēja valsts varas iestādes. IW aprēķināja, ka rūpnieciskās elektrības cenas ļaus Vācijas uzņēmumiem ietaupīt līdz 1,5 miljardiem eiro gadā. Tomēr, ja regulējums darbosies tikai trīs gadus, kā plānots pašlaik, tad, pēc ekonomikas ekspertu aplēsēm, tas būs tikai neliels apjoms.

"Tērauda ražošanas pārtraukšana Vācijā apdraudētu visu rūpniecību kopumā - ar nopietnām sekām ekonomikai, sabiedrībai un politiskajai stabilitātei valstī," sacīja IG Metall otrais priekšsēdētājs Jürgen Kerner intervijā Vācijas Preses aģentūrai.

"Federālā valdība un zemju valdības ir jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu Vācijas un Eiropas tērauda rūpniecību un padarītu to nākotnei piemērotu," uzsvēra viņš.