Latvijas Banka šogad saņēmusi sešus pieteikumus darbības atļaujām kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanai 0 34

Tostarp tikai divi pieteikumi ir atzīti par pilnīgiem, bet pārējie ir atgriezti iesniedzējiem dokumentu precizēšanai.

Savukārt vēl 12 pieteikumi atrodas pirmslicencēšanas fāzē, kurā Latvijas Bankas konsultanti strādā ar iesniedzējiem, konsultējot par nepieciešamajiem uzlabojumiem.

Alaine skaidroja, ka galvenās identificētās problēmas ir ļoti zemā pieteikumu aprakstu kvalitāte, konsultantu nepiesaistīšana gadījumos, kad iesniedzējiem pašiem trūkst kapacitātes, nespēja nodefinēt plānoto pakalpojumu vai klasificēt kriptoaktīvu klasi, neskaidrības ar pieteicēju līdzekļu izcelsmi, kā arī iepriekšējās pieredzes un zināšanu trūkums kriptoaktīvu jomā.

Latvijas Bankas Finanšu tehnoloģiju uzraudzības pārvaldes vadītāja Marine Krasovska informēja, ka Latvijas Banka interesentiem sniedz visu iespējamo atbalstu, lai sagatavotos pieteikumu iesniegšanai - darbojas Inovāciju centrs, Regulatīvā smilškaste, tiek īstenots pirmslicencēšanas process, izdoti ceļveži, rokasgrāmatas un skaidrojumi.

Pērn sniegtas 109 konsultācijas, bet šogad - 78 konsultācijas, informēja Krasovska. Vienlaikus viņa atzina, ka pirmslicencēšanas process tiek izmantots ļoti aktīvi, taču pieteikumu kvalitāte ir ļoti zema.

Tāpat, pēc Krasovskas teiktā, uzņēmumi, kuri piesakās darbības atļaujām kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanai, pārsvarā plāno pakalpojumus sniegt ārpus Latvijas, sākotnējā posmā radīt vidēji sešas līdz 15 jaunas darbavietas un apkalpot 2500 līdz 15 000 klientu.

Pēc iesniegtajiem pieteikumiem vidējais plānotais viena uzņēmuma apgrozījums 2026. gadā varētu būt 520 000 eiro, bet potenciālie nodokļu maksājumi - 103 000 eiro. Krasovska secināja, ka vismaz sākumposmā šo uzņēmumu pienesums ekonomikai būtu niecīgs, bet neviens liels tirgus dalībnieks pagaidām darbības atļaujai nav pieteicies.

Uz apakškomisijas priekšsēdētāja Andra Kulberga (AS) jautājumu, kāda ir situācija ar gada sākumā izskanējušajām ziņām par iespējamu kriptovalūtu biržas "Binance" pieteikumu darbības atļaujas saņemšanai Latvijā, Alaine atbildēja, ka "Binance" nekad nav pieteikusies darbības atļaujai. Ir notikušas ilgas priekš­konsultācijas, taču "Binance" nav izšķīrusies pieteikuma iesniegšanai.

Krasovska piebilda, ka konsultācijas ar "Binance" sākās pagājušā gada nogalē un turpinās joprojām. Vienlaikus Krasovska norādīja, ka "Binance" ir Eiropas projekts, lai gan juridiski licences piešķiršana būtu Latvijas puses lēmums. Krasovska skaidroja, ka vairākas Eiropas valstis ir noraidījušas "Binance" pieteikumu, bet Latvija vēl uzskata, ka problēmas ar šo biržu iespējams novērst.

Latvijas Blokķēdes attīstības asociācijas izpilddirektors Reinis Znotiņš apakškomisijas sēdē pauda, ka viņam Latvijas Bankas argumenti par nekvalitatīviem pieteikumiem neliekoties patiesi, jo pēc viņa rīcībā esošās informācijas potenciālie pieteikumu iesniedzēji piesaistot labākos Latvijas advokātu birojus.

Znotiņš pauda bažas, ka Latvijas Bankā saglabājies "pirmsskolnieku sindroms" un "gribam būt vispareizākie, visstingrākie, un sagaidīt no pieteikumu iesniedzējiem banku līmeņa dokumentus". Znotiņš pauda viedokli, ka nepieciešama filozofijas maiņa, lai varētu izsniegt vairāk licenču.

Arī Kulbergs uzdeva jautājumu, vai nozare nav pārregulēta, uz ko Alaine sniedza atbildi, ka darbības atļauju izsniegšanas regulējums un prasības visās Eiropas valstīs ir identiskas. Vienlaikus Krasovska piebilda, ka Latvijas Banka jau ir gatava virzīties uz priekšu un "neskatīties uz sīkām nepilnībām", dodot noteiktu laiku to novēršanai pēc darbības atļaujas saņemšanas.

"FinTech Latvia" asociācijas izpilddirektore Tīna Lūse atzina, ka tirgus gaida, kad tiks piešķirta kāda no licencēm. Vienlaikus Lūse norādīja, ka nozarē nav signālu par to, ka Latvijas Bankai būtu kādas neadekvātas prasības.

Kulbergs sēdes noslēgumā aicināja Latvijas Banku izsniegt vismaz vienu pirmo darbības atļauju, kas varētu iekustināt tirgu, un citi potenciālie atļaujas saņēmēji to varētu izmantot kā piemēru.

Latvijas Banka no šā gada 1. janvāra sāka izsniegt darbības atļaujas kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem. To paredz Eiropas Savienības (ES) regula par kriptoaktīvu tirgiem (Markets in Crypto-Assets Regulation, MiCA) prasībām.

Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs ar Latvijas Bankas izsniegtu atļauju varēs sniegt pakalpojumus visās ES dalībvalstīs.

MiCA stājās spēkā 2024. gada 30. decembrī, ieviešot ES vienotu kriptoaktīvu nozares tiesisko regulējumu, tostarp prasību, ka kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem ir jāsaņem darbības atļauja.

MiCA regulējums nodrošina kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem līdzvērtīgas iespējas ES valstīs neatkarīgi no tā, kurā valstī uzņēmums saņēmis darbības atļauju, proti, saņemot darbības atļauju Latvijā, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs var sniegt pakalpojumus visā ES saskaņā ar pārrobežu darbības paziņošanas mehānismu.

Latvijas Banka ir nozīmēta par šo tirgus dalībnieku uzraudzības un kontroles institūciju, un tā piemēros atbilstošas sankcijas un administratīvos pasākumus par MiCA regulas pārkāpumiem.