Elektroenerģijas imports šogad oktobrī kompensēja apmēram pusi no Latvijas patēriņa, tādējādi nedaudz samazinot vēsturiski vidējo Latvijas importa apmēru oktobrī, aģentūru LETA informēja "Enefit" pārstāvji.
Elektroenerģijas imports šogad oktobrī kompensēja apmēram pusi no Latvijas patēriņa, tādējādi nedaudz samazinot vēsturiski vidējo Latvijas importa apmēru oktobrī, aģentūru LETA informēja "Enefit" pārstāvji.
Oktobrī Latvijā elektroenerģijas vidējā cena bija 10,51 eirocents par kilovatstundu (kWh), kas ir par 15% vairāk nekā pirms gada, savukārt salīdzinājumā ar septembri - vidēji par 25% augstāka. Elektroenerģijas vidējās cenas pieaugums skaidrojams ar sezonālām izmaiņām, kas novembrī, visticamāk, būtiski paaugstinās cenas rīta un vakara stundās, norāda "Enefit".
Kompānijā arī min, ka, turpinoties starpsavienojuma Igaunija-Latvija remontdarbiem, oktobrī importa elektroenerģijas jauda samazinājās, tāpēc elektroenerģijas vidējā cena Latvijā un arī Lietuvā bija par 17% lielāka nekā Igaunijā, kur tā bija 8,98 eirocenti par kWh. Pīķa stundās cenas Igaunijā samazinājās, pateicoties importam no Somijas, savukārt Latvijas patērētājiem šāda piekļuve bija ierobežotāka. Tas parāda, cik jutīga Latvija ir pret importa pieejamību un cik būtiska ir Ziemeļvalstu elektroenerģijas plūsma uz Baltijas reģionu.
2025. gada oktobrī elektroenerģijas imports kompensēja apmēram pusi no Latvijas patēriņa, tādējādi nedaudz samazinot vēsturiski vidējos Latvijas importa apmērus, jo pēdējo piecu gadu oktobra vidējais importa īpatsvars ir bija apmēram 56%. Līdz ar to arī fosilās enerģijas ražošana bija intensīvāka, nekā ierasts - oktobrī tā nodrošināja 22% no pieprasījuma, salīdzinot ar piecu gadu vidējo rādītāju 13,2%.
Saules un vēja enerģijas ražošana Latvijā samazinājās un nodrošināja aptuveni 5% no kopējā pieprasījuma, kamēr Igaunijā tā veidoja apmēram 20% un Lietuvā - 47%. Lietuva un Igaunija stiprina Baltijas elektroenerģijas sistēmu ar saules un vēja enerģijas ražošanu, savukārt Latvija palīdz mazināt cenas ar hidroenerģijas ražošanu, tādējādi veidojot noderīgu sadarbību starp trim kaimiņvalstīm. Taču, tā kā hidroenerģijas ražošana sezonāli ir samazinājusies, Latvija ir kļuvusi vairāk atkarīga no Igaunijas un Lietuvas vēja enerģijas, kā arī no Ziemeļvalstu importa, min "Enefit".
Kompānijas Tirgus izpētes un analītikas nodaļas vadītājs Romāns Tjurins prognozē, ka līdz gada beigām būtisks hidroenerģijas ražošanas pieaugums netiks novērots. Tas būs atkarīgs no nokrišņu daudzuma un temperatūras. Latvija turpinās nodrošināt reģionu ar dabasgāzes ražošanas jaudām, ko papildinās neliels hidroenerģijas daudzums.
Lētu elektroenerģijas cenu stundu biežums lielā mērā būs atkarīgs no tā, kas notiek pārējās Baltijas valstīs - ja visā reģionā būs spēcīgs vējš un starpsavienojumu jaudas darbosies ar pilnu kapacitāti, cenas var svārstīties piecu līdz astoņu eirocentu par kWh robežās. Ja šādas atjaunojamās enerģijas ražošanas nebūs, cenas var pieaugt līdz vairāk nekā 10-15 eirocentiem par kWh.
Laika apstākļiem kļūstot ziemīgākiem, Latvijas elektroenerģijas sistēmā var sagaidīt sezonālu pieprasījuma pieaugumu apkures dēļ, kas radīs ierasto ziemas modeli - izteikti augstākas cenas rīta un vakara stundās un salīdzinoši zemākas cenas dienas un nakts laikā.
Tjurins skaidro, ka pagājušā gada novembris parādīja, ka rīta stundās - no plkst. 7 līdz 9 - elektroenerģijas cenas vidēji bija par trešdaļu augstākas nekā mēneša vidējā cena. Savukārt dārgākajās vakara stundās - no plkst. 16 līdz 18 - cenas vidēji bija par gandrīz 50% augstākas. Cenu dinamiku noteiks Ziemeļvalstu importa pieejamība, vēja ražošana Baltijā un gaisa temperatūra.
"Firmas.lv" informācija liecina, ka Latvijas "Enefit" pērn strādāja ar 171,395 miljonu eiro apgrozījumu un 4,333 miljonu eiro peļņu. Uzņēmums reģistrēts 2006. gadā, un tā pamatkapitāls ir 52,485 miljoni eiro. "Enefit" pieder Igaunijā reģistrētajai "Enefit".
