Rīgas lidostā 2030. gadā varētu apkalpot apmēram 10,5 miljonus pasažieru, pirmdien preses konferencē par lidostas attīstības plānu 2025.-2050. gadam sacīja Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.
Viņa piebilda, ka šādu apkalpoto pasažieru skaitu 2030. gadā būtu iespējams sasniegt, ja uzlabosies ģeopolitiskā situācija, kā arī beigsies karš Ukrainā. Vienlaikus viņa piebilda, ka šogad lidostā plānots apkalpot kopumā 7,1 miljonu pasažieru.
Odiņa papildināja, ka pašlaik ir sākti vairāki nozīmīgi lidostas attīstības investīciju projekti, tostarp pasažieru termināļa paplašināšanas sestā kārta, VAS "Latvijas gaisa satiksme" gaisa satiksmes vadības torņa celtniecība un citi.
Tāpat lidostas vadītāja informēja, ka jaunais attīstības plāns ir sadalīts trijos posmos, vairāk vadoties pēc pieprasījuma, nevis laika grafika. Plānots, ka līdz 2030. gadam vai sasniedzot 10,5 miljonus apkalpoto pasažieru, būs pabeigta termināļa paplašināšanas sestā kārta, uzlaboti pievedceļi, atjaunoti skrejceļu un manevrēšanas ceļu segumi, pārbūvēts ceturtais perons, modernizētas tehniskās zonas un realizēti citi projekti.
Savukārt attīstības plāna otrais posms līdz 2040. gadam vai sasniedzot 13,6 miljonus apkalpoto pasažieru, paredz jaunu manevrēšanas ceļu un ātro nobraukšanas manevrēšanas ceļu (RET) izbūvi, dienvidu piestātnes izbūvi, pirmā perona pārkonfigurāciju un otrā perona dienvidu paplašinājumu, izolētas lidaparātu stāvvietas pārvietošanu un citus projektus, informēja Odiņa.
Tāpat plāns līdz 2050. gadam vai sasniedzot 17,4 miljonus apkalpoto pasažieru, paredz rietumu paralēlā manevrēšanas ceļa pagarināšanu, lidostas pilsētas ilgtermiņa attīstību, tālāku otrā perona paplašināšanu, biznesa un vispārējās nozīmes aviācijas zonu pārcelšanu uz rietumu peronu, jauna pievedceļa izbūvi šai zonai un citus projektus.
Odiņa minēja, ka jaunajā attīstības plānā esošās lidostas infrastruktūras uzturēšana līdz 2050. gadam izmaksātu aptuveni 300 miljonus eiro, bet jauno investīciju projektu būvniecība izmaksātu aptuveni 500 miljonus eiro. Plānā paredzētos attīstības investīciju projektus Rīgas lidosta īstenos par saviem līdzekļiem, piesaistot finansējumu no starptautiskām finanšu institūcijām, Eiropas Savienības (ES) fondiem un izmantojot citus finansējuma piesaistes instrumentus.
Vienlaikus viņa informēja, ka jaunajā attīstības plānā līdz 2050. gadam nav paredzēts otrais skrejceļš, tomēr lidosta ir apzinājusi iespējamos scenārijus, kur tas varētu atrasties. Pēc Odiņas teiktā, skrejceļa izveides izmaksas lēšamas 250 miljonu eiro apmērā, tomēr komerciālu iemeslu dēļ attīstības plānā nepieciešamība pēc otra skrejceļa nav.
Lidostas vadītāja arī informēja, ka iepriekšējā lidostas attīstības plānā rezervētā teritorija bija 1906 hektāru platībā, bet pašreizējā attīstības plāna rezervācija veido 1803 hektārus. Savukārt patlaban lidostas īpašumā ir 636 hektāri zemes. Viņa piebilda, ka zemes īpašumu iegādes process attīstības vajadzībām ir uzlabojams, lai nekavētu lidostas attīstību.
