Infrastruktūra ļauj uzturēt augstus ekonomikas izaugsmes tempus.
Trešajā ceturksnī Ķīnas IKP pieauguma temps sasniedza 4,8%. Šis rādītājs ir par 0,4 procentpunktiem zemāks nekā otrajā.
Ķīna janvārī - septembrī nodrošināja IKP pieauguma tempu 5,2% apmērā.
Mērķa rādītājs, ko noteikusi Ķīnas valdība 2025. gadam, ir "apmēram 5%".
Savukārt Ķīna vairs ne tikai būvē ostas — tā pārraksta pasaules jūras karti. Pēdējo divu desmitgažu laikā Pekina ir izveidojusi lielāko dziļūdens termināļu tīklu ārvalstīs, kas aptver vairāk nekā 90 ostas visos kontinentos. No Džibutī līdz Dārvinai — ķīniešu klātbūtne ir jūtama katrā galvenajā pasaules tirdzniecības mezglā.
Šī infrastruktūra sen jau ir pārsniegusi ekonomikas robežas un kļuvusi par ietekmes instrumentu. Valsts giganti China Merchants Port un COSCO, kā arī privātās struktūras pārvalda terminālus 22 Eiropas ostās, tostarp Pirejā, kā arī Panamas kanālā, Latīņamerikā un Āfrikā.
Formāli — tā ir loģistika, faktiski — jauna ģeoekonomiskā arhitektūra, kur kontrole pār jūras ceļiem pārvēršas par globālās politikas ieroci. Pekina ne tikai eksportē preces — tā eksportē pasaules tirdzniecības plūsmu pārvaldību.
Līdztekus tam Ķīna pirmo reizi kopš gada sākuma iegādājās amerikāņu sašķidrināto dabasgāzi, tika nosūtīti 136 tankkuģi ar gāzi apjomā 12,8 miljardu m³, kas ir gandrīz par ceturto daļu augstāks nekā attiecīgā mēneša rādītāji 2024. gadā, lielākā piegāde starp amerikāņu sašķidrinātās dabasgāzes pircējiem un gandrīz puse no visa amerikāņu sašķidrinātās dabasgāzes eksporta šī gada laikā — ASV Enerģētikas ministrija.
<iframe width="560" height="315" src="https://www.youtube.com/embed/KjINCtNx6Qw?si=UKOMYnOVNxE3eE55" title="YouTube video player" frameborder="0" allow="accelerometer; autoplay; clipboard-write; encrypted-media; gyroscope; picture-in-picture; web-share" referrerpolicy="strict-origin-when-cross-origin" allowfullscreen></iframe>
