Nobela prēmiju ekonomikā 2025. gadā sadalīja starp trim autoriem.
Pusi saņēma Džoels Mokirs (Evanstonas universitāte, Ilinoisā), otru pusi — Filips Aģons (Kolēž de Frans un INSEAD, Parīze; Londona Ekonomikas un politisko zinātņu skola) kopā ar Pīteru Hovitu (Brauna universitāte, Providensā, Rodas salā, ASV).
Saskaņā ar Zviedrijas Karaliskās zinātņu akadēmijas locekļu lēmumu, viņi tika apbalvoti par «ekonomiskā izaugsmes, kas balstīta uz inovācijām, izskaidrošanu».
Kā norādīts Nobela komitejas paziņojumā, Džoels Mokirs, lai parādītu ilgtspējīgas ekonomiskās izaugsmes dabu, izmantoja vēsturiskos avotus. Kā viņš parādīja savos pētījumos, lai inovācijas sekotu viena otrai, ir nepieciešams «ne tikai zināt, ka kaut kas darbojas, bet arī būt zinātniskam skaidrojumam, kāpēc tā ir».
«Pēdējais bieži trūka pirms industriālās revolūcijas, kas apgrūtināja jaunu atklājumu un jaunu izgudrojumu parādīšanos. Viņš (Mokirs) arī uzsvēra sabiedrības atvērtības nozīmi jaunām idejām un gatavību pārmaiņām,» teikts paziņojumā.
Filips Aģons un Pīters Hovits, kuri arī pētīja ilgtspējīgas izaugsmes mehānismus, 1992. gada rakstā izveidoja matemātisko modeli tā sauktajai radošajai iznīcināšanai. Šī modeļa būtība ir tāda, ka, kad tirgū nonāk jauns un pilnīgāks produkts, uzņēmumi, kas pārdod vecos, cieš zaudējumus. «Inovācija ir kaut kas jauns un tādēļ radošs. Tomēr tā arī ir iznīcinoša, jo uzņēmums, kura tehnoloģijas noveco, tiek izstumts,» skaidro Zviedrijas Karaliskā zinātņu akadēmija.
Tas nozīmē, ka «radošā iznīcināšana» rada konfliktus. Un, kā rāda šī gada laureāti, pastāv risks, ka «nostiprinātie uzņēmumi» bloķēs inovācijas, lai nenonāktu nelabvēlīgā situācijā.
«Laureātu darbi parāda, ka ekonomisko izaugsmi nevar uzskatīt par pašsaprotamu. Mums jāatbalsta mehānismi, kas ir radošās iznīcināšanas pamatā, lai nenonāktu stagnācijā,» paziņoja Džons Haslers, Ekonomikas zinātņu prēmijas komitejas priekšsēdētājs.
