Kāpēc latvieši mirst agrāk nekā citi eiropieši 0 241

Veseli cilvēki ir produktīvāki, tādējādi viņiem ir augstāki ienākumi, viņiem ir augstāka nodarbinātība, un viņu izglītība sniedz lielāku atdevi. Diemžēl Latvijas sabiedrība cieš no pāragras mirstības.

"Nē, mums nav viss slikti, bet ir iespējas uzlabojumiem," sacīja Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs konferencē "Veselības aprūpes ekonomikas barometrs".

Piemēram, 60 gadus veca latviešu vīrieša mirstības varbūtība ir visaugstākā Eiropā (2,1% 2023. gadā). Vidēji ES šis rādītājs ir mazāks par 1%. Kas ir 60 gadi? Tagad tas vairs nav tik liels vecums.

Runājot par vīriešiem vecumā no 30 līdz 45 gadiem, kas ir visaktīvākais ekonomiskais vecums, ekonomists norāda, ka arī šajā vecuma grupā mirstības varbūtība Latvijā ir četras reizes augstāka nekā ES. Šī rādītāja samazināšana līdz attīstīto Eiropas valstu līmenim katru gadu ļautu izglābt četras tūkstošus dzīvību strādājošā vecumā. Šīs izglābtās dzīvības rada noteiktu ekonomisko efektu.

"Ja katru gadu izglābtos četras tūkstošus dzīvību, 20 gadu laikā Latvijas ekonomikā būtu ievērojami uzlabojumi. Latvijā dzīvotu par 60 tūkstošiem cilvēku vairāk, nodarbināto skaits pieaugtu par 40 tūkstošiem. Tas būtu tiešs ieguldījums Latvijas ekonomikā, nodrošinātu ikgadēju 0,2% pieaugumu iekšzemes kopprodukta (IKP) rādītājā. Un 20 gadu laikā tas nodrošinātu Latvijas IKP pieaugumu par 4%," aprēķināja Krasnopjorovs.

Piemēram, 2023. gadā Latvijā tika zaudēti 73,6 tūkstoši potenciālo dzīves gadu, kas ir vienāds ar ekonomiskajiem zaudējumiem aptuveni 1,4 miljardu eiro apmērā. Tas atbilst 3,4% no IKP. Jāatzīmē arī, ka kopējās tiešās un netiešās izmaksas, kas saistītas ar alkohola lietošanu, saskaņā ar Veselības ministrijas pētījumu 2023. gadā tiek novērtētas no 1,3 līdz 1,8% no Latvijas IKP. Turklāt slikta veselība ir viens no faktoriem, kas traucē vidēja vecuma vīriešu nodarbinātībai. Protams, tas nav vienīgais jautājums, uz to ietekmē arī novecojusi izglītība un nepietiekams digitālo prasmju līmenis.

Investēt izglītībā ir iespējams, bet tad rodas jautājums: vai būs atdeve no jaunām zināšanām, ja cilvēki nav veseli? No vienas puses, ņemot vērā demogrāfiskās problēmas Latvijā, pensionēšanās vecumu varētu paaugstināt. No otras puses, pensionēšanās vecuma paaugstināšana nav panaceja, ja nodarbinātību traucē veselības problēmas.