Latvija līdz šim ir piesaistījusi projekta «Rail Baltica» īstenošanai par 100 miljoniem vairāk nekā Lietuva. Tomēr dienvidu kaimiņi jau būvē trasi, kamēr mēs esam iztērējuši naudu grandioziem staciju ēkām, raksta LETA ar atsauci uz «Ir».
Lietuvā projekti ir gatavi jau lielākajai daļai maršruta, finansējums ir nodrošināts gandrīz uz pusi no dzelzceļa uzbēruma un trešdaļu no kopējā sliežu apjoma. Latvijā - tikai aptuveni ceturtā daļa no uzbēruma. Bez sliedēm.
Pirmdienas rītā Enerģētikas un tehnoloģiju muzejā Viļņas centrā mirdzēja zilas gaismas un skanēja skaļa mūzika. Svētku atmosfērā ar iespaidīgu priekšnesumu tika atzīmēta līguma par "Rail Baltica" elektrifikāciju parakstīšana. Elektrifikācija izmaksās gandrīz miljardu eiro. Pagaidām ES finansējums ir piesaistīts tikai kopējam projektam.
Uz detalizēto tehnisko projektu Latvija un Lietuva cer saņemt līdzekļus nākamajos Eiropas finansēšanas apļos, bet Igaunija nolēmusi finansēt to ar saviem līdzekļiem, stāsta atbildīgā par "Rail Baltica" ieviešanu kopuzņēmuma "RB Rail" valdes priekšsēdētājs Marko Kivila.
Elektrifikācijas plāni apstiprina raksturīgu tendenci: Lietuva un Igaunija plāno būt gatavas šiem būvdarbiem jau 2028. gadā, kamēr Latvija - tikai 2029. gadā.
"Mēs nolēmām sākt ar lielajiem dzelzceļa stacijām Rīgas centrā un pie lidostas, tie ir sarežģīti projekti," skaidro nacionālā projekta "Eiropas dzelzceļa līnijas" izpildītāja valdes loceklis Jānis Naglis. "Tagad mēs pievērsīsim uzmanību galvenajai līnijai."
Uz lielajām stacijām aizgāja arī liela daļa finansējuma. No piesaistītajiem 1,6 miljardiem eiro galvenās trases būvniecībai mums palikusi tikai trešdaļa - 566 miljoni. Lietuva būvniecībā ir apsteigusi Latviju, atzīst Naglis. Tomēr, pēc viņa teiktā, Latvijā nolīgta kompānija "E.R.B. Rail JV PS", kas ir ar lielākajām jaudām, varēs veikt darbus vairākās vietās, tiklīdz būs nauda.
Tikmēr Lietuva (un arī Igaunija) ir sadalījusi galveno trasi vairākos posmos. 114 kilometru garajā posmā no Kauņas līdz Panevēžai ir notikuši 11 konkursi būvniecībai, stāsta Lietuvas transporta ministra vietnieks Juliuss Gļebovs. 47 kilometros jau notiek būvdarbi.
