„Krievija vēl nav gatava pārejai,” - tūlīt pat paziņoja eksperti.
Ziņas avots ir Krievijas Federācijas Valsts domes Darba, sociālās politikas un veterānu lietu komitejas priekšsēdētāja Jaroslava Nilova intervija. Sarunā ar medijiem parlamentārietis pieļāva, ka laika gaitā Krievijā varētu ieviest četrdienu darba nedēļu tajās jomās, kur tas ir iespējams. Tajā pašā laikā Nilovs uzsvēra, ka darba laika samazināšanai nedrīkst novest pie iedzīvotāju ienākumu samazināšanās vai negatīvām sekām uzņēmumiem.
Runas par drīzu un vispārēju šāda formāta ieviešanu nenotiek. Savukārt sociālo tīklu lietotāji, kas izplatīja ziņu, vienkārši sagrozīja deputāta teikto.
„Pašreizējais darba laika ilgums nedrīkst pārsniegt 40 stundas nedēļā, pie piecu dienu darba nedēļas tas ir standarta astoņu stundu darba diena,” skaidro Krievijas juristu asociācijas locekle Natālija Glebova. Juriste atzīmē, ka ir krīzes situācijas, kad darba devējs ir spiests noteikt uzņēmumā četrdienu darba nedēļu, vai darbinieka iniciatīvas dēļ viņam var tikt noteikts nepilna laika darbs. Tomēr šajos gadījumos arī darba samaksa tiks veikta proporcionāli nostrādātajam laikam. „Ja rezultātā masveida pārejai uz četrdienu darba nedēļu ar algas saglabāšanu ražošanas apjoms samazināsies un darba devējam būs jāaicina darbinieki uz darbu brīvdienā, tad šāds darba laiks tiks apmaksāts vismaz divkāršā apmērā,” secina speciālists.
Jāatzīmē, ka saskaņā ar nesenā pētījuma rezultātiem, ko veica darba meklēšanas pakalpojums SuperJob, vairāk nekā puse krievu vēlētos strādāt tikai četras dienas nedēļā, savukārt 87 % darba devēju atsakās pat apspriest darba režīma maiņas iespēju darbaspēka trūkuma dēļ.
Ekspertuprāt, runāt par pāreju uz četrdienu darba nedēļu pašlaik ir pāragri. Tā, pēc Valsts akadēmijas Nacionālās ekonomikas katedras docenta Vladimira Ljubecka teiktā, „Krievija vēl nav gatava pārejai uz četrdienu darba nedēļu. Lai strādātu mazāk un attīstītos iepriekšējā tempā, ir nepieciešams paaugstināt darba produktivitāti.” Eksperts uzsver, ka pēdējo desmitgažu laikā darba produktivitāte Krievijā ir ievērojami pieaugusi, bet vēl nav panākusi vadošās pasaules ekonomikas valstis.
„Daži pētījumi fiksē darbinieku produktivitātes pieaugumu, pārejot uz četrdienu darba nedēļu, tomēr šis pieaugums pilnībā nekompensē darba laika samazināšanu,” komentē TASS vecākais zinātniskais līdzstrādnieks INSAP IPĒI Valsts akadēmijā Viktors Ljašoks. „Tomēr masveida pāreja uz samazinātu darba nedēļu ir iespējama. Piemēram, ja tehnoloģiskā progresa rezultātā, it īpaši mākslīgā intelekta attīstības dēļ, darba produktivitāte ievērojami pieaugs, tad tas var izpausties ne tikai ienākumu pieaugumā, bet arī darba stundu samazināšanā. Bet pagaidām šādu izmaiņu pazīmes nav redzamas, tieši otrādi, darbaspēka trūkuma rezultātā vidējais darba laika ilgums pieaug.”
Saskaņā ar Krievijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras „Cilvēkresursu vadības” pamata katedras docentes Faridas Mirzabalaevas teikto, pāreja uz četrdienu darba nedēļu ar algas saglabāšanu prasa principā jaunus pieejas veidus darba organizācijā. „IT nozarē, radošajā sfērā, konsultāciju jomā un citur ir vairāk priekšnosacījumu četrdienu darba nedēļas ieviešanai nekā reālajā ekonomikas sektorā ar augstu pamatlīdzekļu nolietojumu un darbaspēka trūkumu,” skaidro eksperte. „Šāda pāreja paredz nedēļas uzdevumu izpildi četrās dienās. Ja kāds domā, ka paliks vairāk laika atpūtai, tad tieši pretēji — izsīkums un nogurums var būt lielāki nekā pilnā darba nedēļā. Atjaunošanās periods var būt ilgāks.”
Eksperts uzsver, ka pāreja uz četrdienu darba nedēļu prasa lielu iepriekšēju darbu no normatīvu izstrādātājiem un darba organizācijas un algas speciālistiem. Bez tā runāt par pāreju uz četrdienu darba nedēļu ir grūti.
Pašlaik nav likumprojektu par krievu pāreju uz četrdienu darba nedēļu ar algas saglabāšanu. Un sociālajos tīklos izplatītā ziņa ir tikai nepareiza deputāta Valsts domē teiktā interpretācija. Turklāt eksperti vienojas, ka šāda iniciatīva prasa nopietnu izstrādi un pašlaik ir pāragra.
Atstāt komentāru