Latvijā un visā Baltijā centrālais tūrisma sezonas mēnesis ir jūlijs, un tieši pēc jūlija datiem var spriest par situāciju šajā nozarē, raksta «Diena».
Šī gada jūlijā tūristu naktsmītnēs nakšņoja 405,6 tūkst. ārvalstu un vietējo viesu, kas ir par 1,2 % vairāk nekā tajā pašā mēnesī pērn, ziņo Centrālā statistikas pārvalde.
Vidējā naktsmītņu noslodze tūristu mītnēs bija 60,9 % (par 0,2 procentpunktiem mazāk salīdzinājumā ar 2024. gada jūliju), tostarp Rīgā - 69,2 % (par 1,1 procentpunktu mazāk). Starp viesiem, kuri nakšņoja tūristu mītnēs jūlijā, 58 % jeb 235,1 tūkst. bija ārvalstnieki, kas ir par 0,9 % mazāk nekā 2024. gada jūlijā.
Visvairāk ārvalstu viesu bija no Lietuvas - 42,7 tūkst. Tāpat Latviju apmeklēja 28,2 tūkst. tūristu no Vācijas, 27,2 tūkst. - no Somijas, 26,4 tūkst. - no Igaunijas un 11,6 tūkst. - no Polijas, turklāt poļu tūristu skaits pieauga par 17,3 %.
Vairāk nekā puse, proti, 55,7 % ārvalstu viesu, uzturējās Rīgā. Jūrmalā uzturējās 11,9 % ārvalstu tūristu, Liepājā - 4 %. Vidējais ārvalstu viesu uzturēšanās ilgums bija 1,9 naktis.
Tūrisma nozares pārstāvji, vērtējot jūlija statistiku, norāda uz dažādiem aspektiem. Latvijas tūrisma aģentu un tūroperātoru asociācijas valdes priekšsēdētājs Ēriks Lingeberziņš izteica viedokli, ka daļa ārvalstu tūristu, iespējams, paliek ārpus oficiālās statistikas.
"Tas var būt īstermiņa īrētas dzīvokļi un citas naktsmītnes, un faktiskais skaits tur nakšņojošo tūristu netiek atspoguļots statistikas datos. Šāda situācija, ja tā tiešām pastāv, var liecināt par divām lietām. Pirmkārt, daļa tūristu, kas ierodas Latvijā, nav tāds klientu segments, kādu mēs vēlētos redzēt. Otrkārt, Rīgas gadījumā - tas ir neapmaksāts tūrisma nodoklis, kas nepilda pilsētas mārketinga budžetu un neļauj sasniegt izrāvienu," uzsvēra Lingeberziņš.
Savukārt Latvijas viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Andris Kalniņš norāda, ka Latvijai trūkst mērķtiecīgas mārketinga pieejas ārvalstu tūristu piesaistē. "Kamēr Lietuva un Igaunija agresīvi iegulda tūrisma mārketingā, veido jaunas transporta saites un piesaista starptautiskus pasākumus, Latvija stagnē un zaudē konkurētspēju," saka Kalniņš.
Atstāt komentāru