Augošā valsts ekonomika var nonākt strupceļā.
Turpmākie centieni atrisināt valsts milzīgo parāda problēmu var apstāties līdz nākamajām prezidenta vēlēšanām 2027. gadā. Pēc Oxford Economics prognozēm līdz 2027. gada beigām valsts parāds pārsniegs 120% no IKP.
Politiskā nestabilitāte baro bažas par recesiju otrajā lielākajā Eiropas ekonomikā, kurā trauslais izaugsme nesen demonstrējusi izcilu noturību, neraugoties uz muitas nodokļiem.
Bet, lai gan ekonomika parāda cerīgus pazīmes, Francijai steidzami jāstiprina savas finanses: līdz 2024. gada beigām deficīts sasniegs 5,8% no IKP, bet parāds - 113%.
Nepieciešamais stingrinājums izraisa politiskas nesaskaņas, kas pagājušajā gadā noveda pie valdības krišanas ar premjerministru Mišelu Barnjē priekšgalā.
- gada 8. septembrī Francijas premjerministram Fransuā Bairo var draudēt līdzīgs liktenis balsojumā par uzticēšanos, ko viņš bija sasaucis, cenšoties iegūt Nacionālās asamblejas atbalstu saistībā ar savu 44 miljardu eiro ietaupījumu plānu. Opozīcija, kas veido vairākumu parlamentā, apsolīja, ka noteikti balsos par viņa atkāpšanos, kas novedīs pie valsts ielaišanās politiskā un ekonomiskā nenoteiktībā.
Ja mājsaimniecībām, uzņēmumiem un investoriem nebūs skaidra ceļvedī, tad vāji augošā valsts ekonomika var nonākt strupceļā.
Francijas ekonomika grūti iegūst momentumu: no 2024. gada ceturkārša izaugsmes IKP gadā paliek zem 1%.
Tomēr otrajā ceturksnī izaugsme salīdzinājumā ar gada pirmajiem trim mēnešiem bija 0,3%, kas liecina par noturību periodā, kad ASV prezidents sāka ieviest muitas nodokļus pret Amerikas tirdzniecības partneriem.
Tajā pašā laikā jaunākie rūpniecības apstrādes dati liecina, ka šajā sektorā Francijā sākās izaugsme augustā, pirmo reizi pēc divarpus gadiem.
Neraugoties uz Francijas ekonomikas vājumu, analītiķi uzskata par mazticamu, ka tā var nonākt recesijā politisko satricinājumu dēļ.
Žeremijs Pelozo, galvenais Eiropas stratēģis BCA Research, teica Euronews Business, ka 'franču institūcijas ir spēcīgas', tāpēc potenciālais politiskais 'pāreja būs gluda'.
Viņš piebilda: 'Tas radīs ļoti ierobežotu ietekmi uz ekonomisko aktivitāti, izņemot politisko nenoteiktību un patērētāju un biznesa uzticības samazināšanos. Bet pat šajā gadījumā, es aizdomājos, ietekme būs ierobežota'.
Lielākā Francijas uzņēmēju federācija Medef domā savādāk.
Patrīks Martens, organizācijas prezidents, brīdināja, ka politiskā nenoteiktība rada nekavējoties sekas, ieskaitot 'ieguldījumu bloķēšanu, uzticības zudumu, bankrota riska palielināšanos un darbavietu zaudēšanu'.
Atstāt komentāru