Ja darbinieks pēkšņi izrādījās… «vampīrs»
Attiecībās starp darba devēju un darbiniekiem ir aptuveni tāpat kā attiecībās starp pārdevēju un pircēju — pēdējam vienmēr ir taisnībā. Bet ko darīt, ja tomēr darbiniekam nav taisnība, kas bieži vien notiek? Savas rekomendācijas sarunā ar bb.lv sniedz pazīstamā ekonomiste JEVGENIJA ZAICEVA:
Mūsu laika pazīme ir normālu darbinieku trūkums. Darbs ir, bezdarbnieki ir, bet apvienot viņus ir grūti — pieprasījums pēc darbaspēka neatbilst piedāvājumam, darbinieku vēlmei strādāt par piedāvāto algu! Daudzi, kuri reti un neregulāri strādā, bieži vien domā, ka viņiem piedāvā neatbilstoši „zemu” naudas novērtējumu viņu „milzīgajam” darbam. Un tādi potenciālie darbinieki ir izdomājuši skaistas shēmas, kā saņemt naudu no darba devēja un valsts, gandrīz nemaz nestrādājot...
Pirmais variants. Sākotnēji darba devējs ir laimīgs — jauns darbinieks ir sācis strādāt un labi strādā. Ura! — problēma ir atrisināta, BET...
Pagājis mēnesis vai pusotrs, un darbinieks saslimst. Problēma ir tāda, ka pirmos 9 kalendāros slimības dienas (slimības lapa „A”) apmaksā darba devējs. Pirmais - slimības lapa beidzās, darbinieks atkal strādā un šķiet, ka labi, bet atkal mēneša ietvaros un atkal slimības lapa „A”, atkal jāmaksā darba devējam. Un tā tas turpinās bezgalīgi, atlaist tādu „slimīgu” darbinieku ir diezgan grūti — slimības laikā atlaist nevar. Tādējādi iznāk, ka nevis darbinieks strādā darba devējam, bet, tieši otrādi, darba devējs strādā - par sava darbinieka slimības lapu apmaksu.
Ko darīt? Pirmkārt, darba līgumā obligāti jānorāda pārbaudes laiks. Darba likums (p.46, 2. daļa) nosaka maksimālo pārbaudes laiku darbiniekam — 3 mēneši. Pārbaudes laikā darbinieku var ātri atlaist pēc darba devēja iniciatīvas. Ja pārbaudes laiks darba līgumā nav norādīts vai tas jau beidzies, tad darbinieku atlaist ir grūti, bet var mēģināt.
Otrkārt, saistībā ar biežajām slimības lapām jāizdod rīkojums par ārkārtas darbinieka veselības pārbaudi, kurā komisijai jānorāda veselības pārbaudes iemesls — riska faktori (negatīvas ietekmes) uz cilvēka darba vietu un jānorāda rīkojumā veselības pārbaudes izpildes termiņš, piemēram, 2-3-4 nedēļas. Pats rīkojums tiek izsniegts darbiniekam parakstam. Ja veselības pārbaude noteiktajā termiņā nav veikta, tad darbinieks tiek atstādināts no darba bez atlīdzības.
Iespēja, ka medicīnas komisija teiks, ka darbinieks var strādāt, nav liela. Bet spiediens uz darbinieku un pieprasījums Veselības inspekcijā par slimības lapu izsniegšanas likumību var dot rezultātu. Rīkojumu par veselības pārbaudi var atkārtot, ja darbinieks turpina ņemt slimības lapas. Tālāk, jāiesaka darbiniekam piekrist atlaišanai pēc darba devēja iniciatīvas, pamatojoties uz to, ka veselības stāvoklis neļauj viņam veikt darbu (Darba likums p.101, 1. daļa, punkts 7). Šajā gadījumā darba devējam atlaižamajam darbiniekam, papildus kompensācijai par neizmantoto atvaļinājumu, jāmaksā arī atlaišanas pabalsts par vienu mēnesi. Tas arī ir izdevums, bet lētāk nekā turēt darbā tādu „slimīgu” darbinieku.
Otrais variants. Arī sākas ar darba devēja prieku — jauns darbinieks un strādā labi. Bet atšķirībā no pirmās shēmas viņš labi (bez slimības lapām) strādā ilgāk — līdz pusgadam. Bet tad parādās slimības lapa „A”, kas pēc tam turpinās ar slimības lapu „B”, un, kā parasti, darbinieks slikti vai vispār nesazinās ar darba devēju. Par slimības lapām mēs uzzinām tikai no EDS sistēmas paziņojumiem. Izskatās labi — slimības lapu apmaksāt nevajag, jo slimības lapa „B” tiek apmaksāta no valsts. Bet atlaist darbinieku slimības laikā nevar! Un slimības laikā darbiniekam uzkrājas stāžs, par kuru tiek piešķirts atvaļinājums vai izmaksāta kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu.
Ko darīt? Otrā varianta gadījumā paliek tikai gaidīt - kamēr nepārtraukta slimības lapa sasniegs 6 mēnešus plus vienu dienu. Kontroles datums ir pienācis, un tūlīt jāuzraksta darbiniekam paziņojums par atlaišanu pēc darba devēja iniciatīvas (darba devēja uzteikums). Šeit darbojas 11. punkts 101. panta 1. daļā. Darbinieku var atlaist 10 dienas pēc paziņojuma izsniegšanas (uzteikuma). Atlaišanas datums un iemesls atlaišanai (nepārtraukta nespēja strādāt ilgāk par sešiem mēnešiem) nekavējoties jānorāda paziņojumā. Pats paziņojums parakstam jāizsniedz darbiniekam vai arī jānosūta viņam ar rekomendētu vēstuli ar paziņojumu. Un atlaišanas dienā — jāmaksā norēķins, kas sastāv no divām daļām — (1) kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu un (2) mēneša atlaišanas pabalsts. Viss tas darba devējam arī nav lēts prieks (pie minimālās algas — ap 2000 eiro), bet turpināt turēt tādu darbinieku darbā ir vēl dārgāk — uzkrājas neizmantotā atvaļinājuma periods, par kuru būs jāmaksā no tās algas, ko darbinieks saņēma, kad vēl „labi” strādāja.
Jā, tādā veidā „gudrie” darbinieki izkrāpj naudu no darba devējiem, un vienlaikus arī no valsts - par slimības pabalstu. Tajā pašā laikā šādi gudrinieki vēl spēj strādāt arī slimības laikā...
Ieteikums ir vienkāršs — nepieņemt tādus „gudros” darbiniekus darbā. Kā to izdarīt? — Bieži vien pietiek uzmanīgi paskatīties uz pašu cilvēku, parunāt ar viņu par viņa iepriekšējiem darbiem, pieredzi. Tam var pieprasīt no potenciālā darbinieka informāciju par viņa oficiālo darba darbību no viņa EDS, kas šodien reāli aizvietos informāciju no viņa vecās darba grāmatiņas. Jālūdz potenciālajam darbiniekam ieiet EDS sadaļā par atskaitēm un pasūtīt izziņu par nodarbinātības periodiem, kas tiek izsniegta pdf formātā. Tur skaidri būs redzamas datumi, kad pieņemts darbā un atlaists, profesijas koda maiņa darba laikā. Pēc rūpīgas iepazīšanās ar pašu cilvēku un viņa darba biogrāfiju viss būs skaidrs...
Atstāt komentāru