Elfrīda

Vārds Elfrīda (latviešu valodā Elfrīda) ir vācu saknes. Tas sastāv no divām daļām:

"Alf" vai "Elf" — nozīmē "elfu" vai "pasaku būtni".

"Rida" vai "Frida" — tulkojams kā "miers", "miera pilnība" vai "brīvība".

Tādējādi vārdu Elfrīda var interpretēt kā "mierīgu elfu dvēseli" vai "elfu, nesošu mieru".

Elfrīda ir vārds, kas saistīts ar mistiku un iekšēju harmoniju. Šī vārda īpašniecei parasti ir izteikta pasaules uztveres jutība, vēlēšanās pēc estētikas, mīlestība pret mākslu, mūziku vai literatūru.

Elfrīda bieži interesējas par filozofiju, kultūru un pašatziņu. Viņas miermīlīgais raksturs padara viņu par lielisku starpnieci sarežģītās situācijās.

  • Цвет: Sudrabains
  • Камень: Ametists