Emanuels

Vārds Emanuels ir ebreju saknes un ir latviska forma vārdam Emmanuils. Tas nāk no senā ebreju vārda Immanuel, kas nozīmē 'Dievs ar mums'.

Vārds Emmanuils ir cieši saistīts ar jūdaisma un kristietības tradīcijām, kā arī ir daudzām vēsturiskām un kultūras asociācijām.

Jūdaisma reliģijā vārds Emmanuils ir viens no Mesijas tituliem un burtiski nozīmē 'Dievs ar mums' ('imanu' nozīmē 'ar mums', bet 'el' - 'Dievs'). Vecajos Testamentos, Īzaijas grāmatā (7:14) tiek pravietots par zēna dzimšanu, kurš tiks saukts par Emmanuilu un būs dievišķā klātbūtnes zīme. Jaunajos Testamentos vārds Emmanuils ir saistīts ar Jēzu Kristu, tieši tā Viņš tiek saukts pēc Mateja evaņģēlija (1:23).

Vārdam Emmanuils ir nozīme arī citās kultūrās.

Grieķijā vārds Emmanuils (Εμμανουήλ) tiek izmantots un atspoguļo jūdaisma titulu 'Dievs ar mums'. Grieķu tulkojums Vecajiem Testamentiem, pazīstams kā Septuaginta, izmanto vārdus 'Isaaks' un 'Elisejs' Emmanuilam.

Daudzās latīņu valstīs, piemēram, Spānijā un Itālijā, tiek izmantota vārda Manuels forma, kas arī nozīmē 'Dievs ar mums'.

Pravoslāvajā baznīcā vārds Emmanuils tiek izmantots kā versija vārdam Manuils (Mafodijs), svētā dažādu pravoslāvo baznīcu un mācītāja, kas dzīvoja 3.-4. gadsimtā.

Kopumā vārds Emmanuils ir dziļi reliģiozsakņots un saistīts ar Dievu un garīgajām vērtībām dažādās kultūrās. Tāpēc vārds Emmanuils tiek uztverts kā simbols dievišķās klātbūtnes un aizsardzības. Tas atspoguļo svarīgas reliģiskās vērtības un simbolizē ticību dievišķajai gādībai un palīdzībai.