Atis

Vārds Atis ir latviešu sakņu un, iespējams, saistīts ar mītisko personāžu Ati no latviešu tautas ticējumiem, kur viņš bieži tiek attēlots kā jauns varonis vai dievs. Vārds ir saistīts ar dabu, spēku un garīgumu. Vārds Atis arī ir dažādas nozīmes citās kultūrās. Senajā grieķu mitoloģijā Atis bija auglības un augu dievs. Viņa vārds, visticamāk, nāk no grieķu vārda 'ἀτή' (ate), kas nozīmē 'pārmetējs' vai 'vītne'. Atis bieži tika saistīts ar Dionīsa kultu un bija pazīstams ar savu saikni ar Kibelas dievieti, Dionīsa māti. Viņa stāsts saistīts ar mītisku nāvi un atdzimšanu, un viņa kults ietvēra upurēšanas rituālus un pašnodošanās ceremonijas. Antīkajā Romas impērijā vārds Atis arī bija saistīts ar Kibelas un Dionīsa kultu. Tomēr laika gaitā romieši uzskatīja, ka Atisa kults un viņa rituāli ir pārāk brutāli un izkropļoti, un beigās tie tika aizliegti. Senajā Frīģijā (tagadējās Turcijas teritorijā) vārds Atis bija īpaši reliģisks. Atis bija dievišķais varonis, Frīģijas karalis un dievs. Viņa dzimšana, dzīve un nāve bija vietējo rituālu un ticību objekts. Vārds Atis arī tika saistīts ar turku kultu Atešgah, kas bija saistīts ar uguni, liesmu un uguns dievu pielūgsmi. Šajā kontekstā Atis tika uzskatīts par liesmas aizstāvi un tā spēka un enerģijas simbolu.