Innocentījs

Vārds Innocentījs nāk no senās grieķu valodas vārda 'ἀνανήφω' (ananepho), kas nozīmē 'atdzimt' vai 'kļūt par jaunu'. Tā tulkojums angļu valodā ir 'innocent', krievu valodā - 'nekaitīgs' vai 'nevainīgs'. Pareizticīgajā kristietībā vārds Innocentījs ir saistīts ar mācītāju Innocentīju, Smaragda bīskapu, laikā, kad notika Dioklētiāna vajāšanas, kurš tika nogalināts par savu ticību Kristum. Tāpēc vārds Innocentījs cieši saistīts ar mācītāja īpašībām un ticību Dievam. Krievu kultūrā vārds Innocentījs bija populārs jau no XVII gadsimta. Tika uzskatīts, ka nesot šo vārdu, cilvēks iegūst labestības, miera un izturības īpašības pret dzīves grūtībām. Innocentījam arī tika pieskaitīta aizbildniecība pār bērniem, tāpēc šo vārdu bieži izvēlējās jaundzimušajiem. Vārds Innocentījs ir plaši izplatīts arī Romas katoļu baznīcā, kur tas ir saistīts ar to pašu grieķu vārdu 'ἀνανήφω' un tulkojas kā 'nevainīgs'. Katoļu tradīcijā vārds Innocentījs bieži tiek izmantots atmiņā par Innocentiju III, Romas pāvestu, kurš bija viens no ietekmīgākajiem un slavenākajiem pāvestiem vēsturē. Mūsdienu pasaulē vārds Innocentījs ir kļuvis nedaudz novecojis un rets, bet joprojām tiek izmantots slāvu valstīs. Tādējādi vārds Innocentījs ir dziļi reliģiozs un vēsturisks, saistīts ar mācītāja īpašībām un simbolizē ticību, labestību un nevainību.