Irīda

Vārds Irida ir sengrieķu izcelsmes un cieši saistīts ar grieķu mitoloģiju. Sengrieķu mitoloģijā Irida (vai Īrisa) bija varavīksnes dieviete un dievu vēstnese. Viņa parādījās cilvēkiem lietus laikā kopā ar varavīksni un spēja pārvietoties no Zemes uz Olimpu un atpakaļ.

Vārdu Irida var tulkot kā „varavīksnes dieviete” vai „varavīksnes”. Arī citās valodās šī vārda nozīme bieži vien ir līdzīga un saistīta ar varavīksni vai krāsām.

Tautas priekšstatos vārds Irida tiek asociēts ar skaistumu un maģiju. Dažādās kultūrās tas tiek saistīts ar feniksu – uguns putnu, kas simbolizē atdzimšanu un mūžīgo dzīvi.

Vēsturē ir sastopamas zināmas personības ar vārdu Irida. Sengrieķu mitoloģijā Irida bija Apollona un daudzu citu dievu māsa. Viduslaikos Lielbritānijā bija pazīstama karaliene Irida (vai Airida), kura bija Duglasas sieva un Skotijas princese.

Dažādās kultūrās un reliģijās, tostarp kristietībā, ar vārdu Irida tiek dēvētas dažādas svētās. Piemēram, kristietībā Irida bija svētā sieviete, kas bija kristiete un mocekle.

Vārds Irida nav būtiski mainījies laika gaitā un galvenokārt saglabājies arhaiskā formā. Tas arī turpina saglabāt savu nozīmi un asociācijas dažādās kultūrās un reliģijās.