Knuts

Vārds Knuts ir skandināvu izcelsmes un nozīmē 'mezgls' vai 'savienojums'. Šis vārds bieži tiek asociēts ar karalisko varu, jo to nēsāja daudzi skandināvu karaliskie pārstāvji. No seno skandināvu valodas tulkojot uz angļu valodu, vārdu Knuts varētu tulkot kā 'mezgls' vai 'mezgliņš'. Tas var simbolizēt saikni vai savienojumu starp divām vai vairāk lietām. Dažos avotos vārdu Knuts saista arī ar dāņu vārdu 'knut', kas nozīmē 'cirvis' vai 'pīķis'. Šajā kontekstā vārds var simbolizēt spēku vai varu pār citiem. Turklāt vārds Knuts ir saistīts ar dažādām vēsturiskām un kultūras figūrām: Knuts Lielais (955-1035) - Dānijas karalis, kas bija atzīts par savām militārajām uzvarām un iekšējās kārtības nodibināšanu valstī. Vai Knuts IV (1200-1260) - zināms arī kā Knuts Lavards, viņš bija dāņu princis un priesteris, kļuvis par bogošiemu aizstāvi. Viņš tika nogalināts savas radinieces, bet pēc nāves kļuva par cienījamu personu un vēlāk tika atzīts par svēto. Folklorā pastāv aizspriedumi un tautas ticējumi saistībā ar vārdu Knuts. Viens no tiem saka, ka Knuts ir spēcīgs un enerģisks, bet var būt neveikls vai rupjš savās attiecībās.