Helēna

Vārds Helēna ir dziļas saknes dažādās kultūrās un valodās. Tas nozīmē 'spīdīga', 'spīdīga' vai 'gaiša'. Vēsturiskais konteksts vārdam ir Grieķu mitoloģijas leģenda par skaisto Helēnu, spartiešu karaliskā Menelāja sievu, kuru nolaupīja trojas princis Parīzs, kas izraisīja Trojas karu. Helēnu uzskatīja par skaistuma un sievišķības simbolu, un viņas stāsti un leģendas atstāja pēdas mākslā un literatūrā gadsimtu garumā. Vārds Helēna arī ir reliģiozs nozīme kristietībā. Konstantinopoles Helēna (apmēram 248-329 g.g.) bija Romas-Bizantijas impērijas imperatore un Konstantīna Lielā māte. Saskaņā ar leģendu, viņa atrada krustu, uz kura bija krustām šķēlies Jēzus Kristus, un palīdzēja atjaunot kristietību Romas impērijā. Vārds Helēna ar laiku evoluēja, pieņemot dažādas formas un variācijas dažādās kultūrās un valodās. Tas saglabā savu nozīmi cēluma, skaistuma un gaismas ziņā un paliek populārs vārds daudzās valstīs visā pasaulē.