Daudzi no mums laipnību pret sevi liek pašās pēdējās prioritātēs — ja vispār par to atceras. Bet Pitsburgas universitātes (ASV) pētījums pierādīja: līdzjūtība pret sevi ir svarīga ne tikai psiholoģiskai izturībai, bet arī sirds veselībai.
«Daudzi pētījumi bija vērsti uz to, kā stress un citi negatīvi faktori ietekmē sirds un asinsvadu veselību, taču pozitīvo faktoru, piemēram, līdzjūtības pret sevi, ietekme uz sirdi praktiski netika pētīta»,— saka doktore Rebeka Terstona, pētījuma autore.
Kliniskie psihologi bieži iesaka pacientiem, kuri cieš no hroniska stresa, praktizēt apzinātību un līdzjūtību pret sevi, jo tas palīdz atbrīvoties no trauksmes, uzbudinājuma un daudziem depresijas simptomiem. Bet vai šīm praksēm ir kāda fizioloģiska ietekme uz organismu?
Uz šo jautājumu nolēma atbildēt amerikāņu pētnieki. Viņi izveidoja grupu no 200 sievietēm vecumā no 45 līdz 67 gadiem, kuras aizpildīja anketu ar jautājumiem par to, cik bieži viņas izjūt paša nepilnvērtības sajūtu, vīlušās savos trūkumos vai, tieši otrādi, rūpējas par savu emocionālo un fizisko stāvokli, cenšoties sevi nenosodīt un tā tālāk. Pēc aptaujas dalībnieces veica diagnostisko ultraskaņas izmeklēšanu miega artērijai.
Pētījuma rezultāti parādīja, ka sievietēm, kuras ieguva augstākus punktus pašsajūtas skalā, miega artērijas sieniņas bija plānākas, un aterosklerotisko plāksnīšu veidojās daudz mazāk nekā dalībniecēm ar zemu līdzjūtību pret sevi. Šie rādītāji ir saistīti ar zemāku sirds un asinsvadu slimību attīstības risku ar vecumu. Dati nemainījās pat pēc citu sirds slimību rašanās faktoru, piemēram, smēķēšanas, aptaukošanās, depresijas, augsta holesterīna un hipertensijas, ņemšanas vērā.
«Mūsu dati uzsver laipnības un līdzjūtības izrādīšanas svarīgumu pret sevi. Šobrīd visi piedzīvo diezgan stresainus laikus, bet līdzjūtība pret sevi var atbalstīt jūsu garīgo un fizisko veselību»,— noslēdza doktore Terstona.
Avots: golos.ua
