Pēdējos gados dažādās ASV finanšu programmās kopējais Latvijai pieejamais finansējuma apjoms aizsardzības projektiem ir apmēram 700 miljoni ASV dolāru (595 399 000 eiro), tostarp līdz šim brīdim 2025.gadā piešķirtais finansējums ir aptuveni 90 miljonu ASV dolāru, aģentūra LETA noskaidroja Aizsardzības ministrijas Preses nodaļā.
Ministrijā informēja, ka ASV jau ilgstoši ir snieguši dažāda veida palīdzību Latvijai aizsardzības spēju stiprināšanai, tostarp arī finansiālu atbalstu, izmantojot dažādus finanšu instrumentus.
Ievērojams ASV finansiālā atbalsta kāpums bija līdz ar 2020.gadu, kad tika izveidota Baltijas drošības iniciatīva (BSI) atbalsta programma. Baltijas drošības iniciatīva ir ASV Kongresā apstiprināta iniciatīva, kas nosaka kopējo Latvijai, Lietuvai un Igaunijai piešķiramā ASV aizsardzības atbalsta apjomu, norādīja ministrijā.
Vienlaikus, paralēli BSI, ASV sniedz finansiālo atbalstu Latvijai, izmantojot arī cita veida atbalsta programmas un dažādus finansējuma avotus. Laikā no 2020.gada līdz 2025.gadam dažādās finanšu programmās kopējais Latvijai pieejamais finansējuma apjoms ir apmēram 700 miljoni ASV dolāru, tostarp līdz šim 2025.gadā piešķirtais finansējums ir aptuveni 90 miljonu ASV dolāru.
Galvenie virzieni, kā tiek izmantoti ASV atbalsta instrumenti, ir tiešas investīcijas NBS aizsardzības spēju attīstībā, kas paredz ne tikai ekipējuma piegādes, bet arī nodrošina visaptverošu spēju attīstību, paredzot arī nepieciešamās apmācības, ekipējuma integrāciju kopējā aizsardzības sistēmā, sākotnējo uzturēšanas spēju nodrošināšanu u.c.
ASV atbalsta programmas ir tikušas izmantotas arī ekipējuma uzturēšanas nodrošināšanai - gan piegādājot rezerves daļu sākotnējo komplektu un rezerves daļu krājumu veidošanai, gan ekipējuma remontam.
Tāpat ASV atbalsts tiek izmantots personāla apmācībām ASV un kopīgu militāro mācību īstenošanai, kā arī investīcijas infrastruktūras attīstībai, kas tieši saistīts ar Latvijā izvietoto ASV vienību uzturēšanu. Vienlaikus šī infrastruktūra pieejama arī Latvijas bruņoto spēku vajadzībām.
Aizsardzības ministrija ir informēta, ka ASV Kara departaments pārskata savus izdevumus un ir rosinājuši aizsardzības finansējuma pārtraukšanu Eiropas valstīm. Atbalsta samazinājums skar BSI sadarbības programmu nākamajam fiskālajam gadam, kas veidotu aptuveni 58 miljonus ASV dolāru.
ASV Budžeta pieņemšanas procesā turpinās diskusijas arī par citām finansiālajām sadarbība programmām. Kopš 2022.gada pieejamais ASV finansējums "Foreign Military Financing" programmā Latvijai ir aptuveni 121 miljons dolāru, savukārt "International Military Education and Training" programmā - aptuveni 1,3 miljons dolāru.
"Esam skaidri pauduši nostāju, ka esošais finansējums veicina stratēģisko un industrijas sadarbību, un tam ir bijis atbalsts ASV Kongresā, tāpēc turpināsim diskusijas ar sabiedrotajiem par šī atbalsta nepieciešamību. Vienlaikus stratēģiskā partnerība starp ASV un Latviju turpinās gan NATO ietvaros, gan divpusēji: ASV karavīru un bruņojuma klātbūtne, kopīgas mācības, kā arī informācijas apmaiņa," norādīja Latvijas ministrijā.
Jau ziņots, ka ASV Pārstāvju palāta nesen apstiprinājusi priekšlikumus 2026.gada Nacionālās aizsardzības finansējuma likumā (NDAA), lai stiprinātu Baltijas drošības iniciatīvu. Šis ir pirmais solis Baltijas drošības iniciatīvas apstiprināšanai.
Aizsardzības finansēšanas likuma priekšlikumus atbalstīja gan demokrātu, gan republikāņu kongresmeņi.
Baltijas drošības iniciatīvas ietvaros ASV piešķir finansējumu, lai Baltijas valstis iegādātos ASV ražotas ieroču sistēmas, veiktu apmācības uz piegādātajām sistēmām un saņemtu izlūkošanas atbalstu. Taču laikraksts "Financial Times" vēstīja, ka augusta beigās Pentagona amatpersonas Eiropas diplomātiem pavēstījušas, ka ASV vairs nefinansēs programmas, kas paredz pie Krievijas robežas esošo NATO valstu bruņoto spēku apmācību un tehnisko apgādi. Iespējamās izmaiņas attiecas arī uz finansējumu Baltijas drošības iniciatīvai.
Demokrātu partijas pārstāvis, Baltijas valstu atbalsta grupas līdzpriekšsēdētājs Saluds Karbahals debatēs ASV Pārstāvju palātā potenciālo finansējuma samazināšanu nodēvēja par milzīgu dāvanu Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam un bīstamu signālu Kremlim.
Priekšlikuma iesniedzēji uzsvēra, ka Baltijas valstis jau sen tērējušas vairāk nekā NATO noteiktais minimālais aizsardzības izdevumu slieksnis un plāno nākamgad tērēt aizsardzībai vairāk nekā 5% no IKP. Republikāņu kongresmenis Maiks Tērners norādīja, ka Baltijas valstis šajā iniciatīvā ir ieguldījušas aptuveni desmit dolārus uz katru ASV piešķirto vienu dolāru.
ASV kongresmenis, Baltijas valstu sadarbības grupas līdzpriekšsēdētājs Dons Beikons uzsvēra, ka Pentagona iecerētā finansējuma samazināšana Baltijas valstīm ir apkaunojošs lēmums un palielinās konflikta risku Eiropā.
Ukrainas tīmekļa izdevums "Kyiv Post", atsaucoties uz diviem Kongresa darbiniekiem, ziņoja, ka priekšlikumu apstiprināšana Pārstāvju palātā liecina par ASV likumdevēju skaidru nodomu saglabāt un stiprināt ASV drošības saistības pret Baltijas sabiedrotajiem, neatkarīgi no jebkādām iespējamām izpildvaras politikas izmaiņām.
