Ietaupītie 171 miljoni eiro budžetā - tikai sākums. Nākamo nedēļu laikā jāatrod vēl miljoni solītajam pabalstu palielinājumam bērniem un ģimenēm. Un nākamajos gados vēl daži simti miljonu jānovirza aizsardzībai. Tas būs lielākais reformas kopums kopš krīzes konsolidācijām. Tomēr valdības partijas strīdas nevis par to, kā padarīt valsts pārvaldi mazāku un labāku, bet par mežu izciršanu, ziņo TV3 programma "Nekas personīgs".
Budžeta sarunās koalīcijas partneriem ir diametrāli pretēji viedokļi vairākos jautājumos. Atbildot uz pārmetumiem par nepietiekamajiem ietaupījumiem Satiksmes ministrijā, "Progresīvie" ierosināja budžetā iekļaut aptuveni 300 miljonus, kurus "Latvijas valsts meži" novietoja īstermiņa depozitā. Lauksaimniecības ministrija, tāpat kā visos iepriekšējos krīzēs, piedāvā palielināt izciršanas apjomus mežos, pret ko kategoriski iebilst "Progresīvie".
"Nevis peļņas palielināšanas dēļ, bet efektīvas mežsaimniecības nodrošināšanai. Es minēju, ka valsts mežos ir apmēram 120 miljoni kubikmetru koksnes, kas jau ir nogatavojusies, tā ir gatava, teiksim, ražas novākšanai vai jau ir pāraugusi," paziņoja lauksaimniecības ministrs Armands Krauze (SZK).
Pret to ir kategoriski noskaņots satiksmes ministrs Aitis Švinka ("Progresīvie"): "Gan es, gan "Progresīvie" kategoriski iebilstam pret atļauju izciršanai palielināšanu - mūsu nākotnes vārdā tomēr nedrīkst mežus izcirst. Jāskatās arī uz mūsu saistībām attiecībā uz Eiropas Savienību, kas nākotnē var beigties, tostarp ar milzīgiem sodiem, un Latvija tad nonāks sarkano sarakstā."
Kaislību uzliesmojumu izraisīja arī priekšlikums par 50% samazināt finansējumu Lauksaimniecības ministrijai pakļautajiem zivju un medību fondiem, kā arī Meža attīstības fondam, kas finansē organizācijas, kas saistītas ar mežsaimniecību un kokapstrādes nozari. Atbildot uz to, "zaļie" lauksaimnieki pieprasa samazināt arī fondu, kas atbalsta ekoloģisko organizāciju projektus.
