Pēdējā laikā ir pieaudzis bezpilota lidaparātu skaits Eiropas debesīs, kā rezultātā vairāki lidostas jau ir slēgtas. Kā raksta The Times korespondents Marks Galeoti, Vladimirs Putins cenšas izvest Eiropas līderus no līdzsvara, norādot uz viņu potenciālajām vājībām.
Tomēr veikt atbildes pasākumus var būt diezgan sarežģīti. Kā komentārā norādīja Galeoti, Lielbritānijas Gaisa spēku iznīcinātāja pilots: "Ir daudz vieglāk teikt 'nogāziet', nekā to izdarīt, īpaši, ja vēlaties izvairīties no atlūzām vai munīcijas, kas krīt uz mierīgajiem iedzīvotājiem zemē."
Tajā pašā laikā līdz šim visas Eiropas atbildes darbības ir būtībā izkliedētas reakcijas, viņš raksta.
"Viņi nevar novērst turpmākos destruktīvos vai provokatīvos iebrukumus un parāda, cik nekompetentas ir lielākā daļa Rietumu armiju cīņā ar masveida bezpilota lidaparātu viļņiem un viltus mērķiem, ko Ukraina cieš gadiem," viņš raksta.
Vai dronu siena ir reāla
Rezultātā Eiropā sāka runāt par "bezpilota lidaparātu sienas" izveidi — daudzslāņu aizsardzības jostu, kas ietver radarus, akustiskos un citus sensorus tuvojošo mērķu atklāšanai, kā arī veselu ieroču klāstu to iznīcināšanai, sākot no tālšāviem raķetēm līdz bezpilota lidaparātiem-novērotājiem un pat ložmetējiem kā pēdējai iespējamai tuvumā svarīgākajiem potenciālajiem mērķiem.
Tomēr, kā norāda Galeoti, šajā jautājumā ir vairāki svarīgi jautājumi:
"Nosaukt to par 'sienu' — tas ir maldinošs retorika, līdzīga Donalda Trampa solījumam uzbūvēt pretraķešu vairogu 'Zelta kupols' ap Amerikas Savienotajām Valstīm. Lai gan daudz var un jāizdara, tas ne tikai prasīs daudz laika un naudas, bet arī nekad nevarēs nodrošināt pilnīgu aizsardzību vai kļūt par necaurlaidīgu vairogu."
Tajā pašā laikā viens no militārajiem amatpersonām raksturoja to kā "ne tikai politisku triku", bet kā ideju, kas daļēji paredzēta, lai novērstu jebkādas sakāves runas par to, ka Eiropa nevar aizsargāties pret Putina bezpilota lidaparātiem.
Tomēr jebkura multinacionāla projekta saskaņošana ir sarežģīta uzdevums, un jau pastāv domstarpības par termiņiem un izmaksām, norāda Galeoti. Latvijas premjerministre Evika Siliņa uzskata, ka bezpilota lidaparātu siena gar NATO austrumu flangu varētu būt "īstenojama" gada vai pusotra laikā. Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistorijs, savukārt, paziņoja, ka tas nav iespējams "īstenot tuvāko trīs četru gadu laikā".
Eiropas atbilde uz Krievijas droniem
Krievijas bezpilota lidaparātu iebrukumi visā Eiropā uzsvēra Ukrainas pieaugošo lomu kā līderi bezpilota lidaparātu izmantošanā karā. Valstis, tostarp Dānija un Polija, uzsākušas kopīgas apmācību programmas ar Ukrainas instruktoriem, cenšoties pārņemt Kijevas pieredzi bezpilota lidaparātu pretpasākumos.
Tāpat Zviedrijā tiek izstrādāta lēta mini raķete, kas izmanto "kinētisko spēku" Krievijas bezpilota lidaparātu iznīcināšanai. Tā izmaksās tikai 5000 dolāru.
