Oļborgā otro nakti pēc kārtas tika slēgta debess ziņu dēļ par BPL. Mediji aizdomājas, ka tos palaiduši no Krievijas kuģa.
Gaisa telpa ap Oļborgas lidostu Dānijas ziemeļos piektdienas, 26. septembra, naktī tika īslaicīgi slēgta ziņu dēļ par neidentificētiem bezpilota lidaparātiem (BPL) reģionā. Ierobežojumi tika ieviesti no plkst. 23.40 līdz 00.35 pēc vietējā laika, ziņoja Dānijas aģentūra Ritzau.
Saskaņā ar lidojumu izsekošanas pakalpojuma FlightRadar24 datiem vismaz divi lidmašīnas, kas devās uz Oļborgu, nesasniedza galamērķi ierobežojumu dēļ. Reiss KL1289 atgriezās Amsterdamā, bet reiss SK1225 no Kopenhāgenas tika atcelts.
Vēlāk policijas pārstāvji paziņoja, ka neizdevās atklāt BPL. Tomēr tā jau ir otrā nakts pēc kārtas, kad parādās ziņas par neidentificētiem droniem tuvumā Oļborgai, kur atrodas viena no Dānijas militārajām bāzēm. 25. septembra naktī BPL tika novēroti Oļborgas, Esbjerga un Sjonnerborgas lidostu apkaimē, kā arī virs Skridstrup aviobāzes. Visiem izdevās pamest valsts teritoriju, to palaišanas vieta nav zināma.
Tikai divas naktis pirms tam neidentificēti droni tika atklāti tuvumā Kopenhāgenas lidostai. Gaisa osta vairākas stundas strādāja ar ierobežojumiem incidenta dēļ. Tajā pašā naktī neidentificēto dronu dēļ tika slēgta Norvēģijas galvaspilsētas - Oslo lidosta.
Dānijas aizsardzības ministrs norādīja, ka šobrīd nav pierādījumu, kas saistītu incidentus ar Krieviju. Tomēr Dānijas valdība uzskata, ka turpinātie bezpilota lidaparātu lidojumi virs valsts lidostām ir hibrīda uzbrukumi. Šo darbību mērķis ir "sēt bailes", sacīja 25. septembrī valsts tieslietu ministrs Pēters Hummelsgors.
Dānijas premjerministre Mette Frederiksen nosauca notiekošo par "nopietnāko uzbrukumu Dānijas kritiskajai infrastruktūrai līdz šim". Viņasprāt, tas iekļaujas nesenajos gadījumos ar gaisa telpas pārkāpumiem un kiberuzbrukumiem Eiropas lidostām. "Protams, mēs neizslēdzam nevienu versiju par to, kas varētu stāvēt aiz tā", piebilda premjerministre.
Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistorijs (Boris Pistorius) norādīja, ka, pateicoties notiekošajām provokācijām, Maskava varētu mēģināt novērst uzmanību no ES sankcijām un situācijas Donbasā, kā arī provocēt Rietumus. "Aprēķins šeit ir tāds: vispirms provocēt NATO, un, ja notiek eskalācija, izlikties pārsteigtam un diskreditēt aliansi," sacīja ministrs. Viņaprāt, Kremlis ir nenovērtējis to, cik "saskaņoti, atturīgi un apņēmīgi" rīkojas NATO.
