Kopenhāgenas mērķis ir «pretoties draudiem pirms tie sasniedz mūsu teritoriju».
Dānija iegādāsies raķetes un tālvadāmos bezpilota lidaparātus, reaģējot uz Krievijas radītajām draudēm, paziņoja valsts premjerministre Mette Frederiksen. «Mēs iegādājamies augstas precizitātes tālvadības ieročus, lai izvairītos no situācijas, kad tie ir nepieciešami. To prasa NATO, un tas veicinās Eiropas centienus aizsargāt sevi ne vēlāk kā līdz 2030. gadam,» teica Frederiksen.
Karalistes aizsardzības ministrs Trōels Lunds Poulsens uzsvēra, ka, pateicoties jaunajiem līdzekļiem, bruņotajiem spēkiem būs iespēja «aktīvi cīnīties ar draudiem tālu no Dānijas». Viņa vārdiem sakot, pieredze karā Ukrainā parādījusi, ka ir svarīgi ne tikai izveidot slāņotu pretgaisa aizsardzību, bet arī būt rīkiem, lai veiktu triecienus pretinieka teritorijā, tostarp pret raķešu palaišanas iekārtām. Dānijas armijas ģenerālis Maikls Viggers Gildgārds piebilda, ka augstas precizitātes tālvadības ieroči ļaus karavīriem «pretoties draudiem pirms tie sasniedz mūsu teritoriju».
Krievijas vēstnieks Kopenhāgenā Vladimirs Barbins nosauca Dānijas tālvadības ieroču iegādi par «atklātu neprātu». «Nevienam, nekur un nekad pasaulē pat prātā nav ienācis publiski draudēt kodolvalstij,» paziņoja Barbins. Viņa vārdiem sakot, Krievijai tagad jāiznāk no tā, ka Dānija ne tikai apsver iespēju tiešai militārai sadursmei ar to, bet arī gatavojas šādam scenārijam.
Dānijas premjerministre Frederiksen pēc tam atzīmēja, ka Krievijas vēstnieka paziņojums nekādā veidā neietekmēs valdības lēmumu iegādāties tālvadības ieročus. «Krievija cenšas draudēt Eiropai un NATO, lai mēs neaizsargātu savus cilvēkus un robežas. Protams, mēs neļausim sevi iebiedēt,» uzsvēra viņa.
Pēc pilna mēroga kara sākuma Ukrainā Dānija strauji palielināja savu militāro budžetu: ja 2022. gadā tas bija apmēram 5,5 miljardu dolāru, tad pērn pārsniedza 9 miljardus. Šajā gadā Dānijas militārais budžets sasniedza 58,5 miljardus Dāņu kronu (9,29 miljardus dolāru). Februārī valsts valdība paziņoja, ka tuvākajos divos gados piešķirs papildus 50 miljardus kronu (gandrīz 8 miljardus dolāru), lai sasniegtu aizsardzības izdevumus 3% no IKP.
