Premjera Stāmera reitings strauji krītas, un viņa atbalsts ir sasniedzis zemākos rādītājus gada laikā.
Londonā notika masveida protesti no labējām partijām. Vairāk nekā 100 tūkstoši cilvēku izgāja ar plakātiem, aicinot atgriezt migrantus mājās, pārtraukt laivu ierašanos un vienot Apvienoto Karalisti. Kāpēc migrācijas situācija Lielbritānijā kļūst arvien saspringtāka un kādas sekas var izraisīt krīze?
Labējā aktīvista Tomija Robinsona atbalstītāji Londonā rīkoja mītiņus ar saukli „Savienosim karalisti”. Kopumā pulcējās vairāk nekā 100 tūkstoši cilvēku. Daudzi no viņiem rokās turēja Anglijas karogu ar svētā Jāņa sarkano krustu, kā arī britu „Union Jack”. Pūlī izskanēja asie saucieni pret premjerministru Kīru Stāmeru. Organizatori un viņu atbalstītāji izteica kategorisku neapmierinātību ar varas iestāžu migrācijas politiku.
Lielbritānijā pēdējos gados novērojama ievērojama neapmierinātība saistībā ar brīvības ierobežošanu, īpaši migrācijas politikas un incidentu ar imigrantiem kontekstā. Daudzi briti uzskata, ka šāda cenzūra traucē atklātai diskusijai par reālo situāciju valstī. Turklāt Lielbritānijā bieži notiek gadījumi, kad migrantus aiztur, bet atbrīvo ātrāk nekā britus par līdzīgiem pārkāpumiem. To vietējie iedzīvotāji uztver kā divkāršus standartus. Šādas tendences pastiprina sabiedrības kritiku par varas iestāžu darbu.
Situāciju saasināja arī uzkrātais neapmierinātības sajūta par migrantu izmitināšanu viesnīcās, kas katru gadu izmaksā budžetam aptuveni 5,4 miljardus dolāru. Līdz 2025. gada martam aptuveni 32 tūkstoši nelegālo pārvietotāju tika izmitināti vairāk nekā 200 viesnīcās visā valstī. Parasti cilvēki tiek pagaidu nosūtīti uz īpašiem centriem, lai gaidītu lēmumu par viņu pieteikumiem, taču esošo iestāžu izrādījās nepietiekami, lai tiktu galā ar plūsmu. Pēdējās nedēļās pieaugošā vietējo iedzīvotāju neapmierinātība izpaudās masveida protestos pie viesnīcām, kurās mitināti patvēruma meklētāji.
Varas iestāžu solījumi samazināt izdevumus un sakārtot situāciju var izrādīties politiski riskanti. No vienas puses, migrācijas pasākumu pastiprināšana, visticamāk, tiks atbalstīta daļas iedzīvotāju, kuri ir nobažījušies par noziedzības pieaugumu nelegālo imigrantu plūsmas dēļ. No otras puses, pastāv risks, ka iekšpolitikas izmaiņas izraisīs cilvēktiesību aizstāvju protestus, kuri kritizēs cilvēku izolāciju militārajās objektos.
Politiskā nestabilitāte
Vēl maijā Lielbritānija paziņoja par migrācijas politikas pastiprināšanu attiecībā uz imigrantiem. Britu valdība iesniedza „Baltās grāmatas” projektu, kurā ietverta migrācijas sistēmas reformēšanas programma. Viens no galvenajiem izmaiņu punktiem bija pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanas nosacījumu pārskatīšana: tam būs nepieciešams vismaz 10 gadu dzīvošana, nevis iepriekšējie pieci, izņemot gadījumus, kad migrants ir pierādījis savu ieguldījumu ekonomikas vai sabiedrības attīstībā. Turklāt ir paredzēts obligāts pamata angļu valodas līmeņa apstiprinājums. Tas palīdzēs imigrantiem ātrāk pielāgoties un palielināt viņu iespējas atrast darbu.
Reforma skar arī deportācijas jomu. Proti, Iekšlietu ministrija saņems informāciju par visiem ārzemniekiem, kuri ir notiesāti Lielbritānijā, neatkarīgi no tā, vai viņiem ir piespriests reāls cietumsods. Premjerministrs Kīrs Stāmers, iepazīstinot ar iniciatīvu parlamentā, centās novelt atbildību par migrācijas krīzi uz iepriekšējo valdību. Viņa vārdiem sakot, tieši tā bija tā, kas ļāva migrācijas pieaugumam — gandrīz līdz miljonam cilvēku četru gadu laikā.
Grūtības, kas saistītas ar nelegālo imigrantu pieplūdumu mazos kuģos pāri Lamanšai, patiešām radās jau ilgi pirms leiboristu nākšanas pie varas un bija problēma arī konservatoriem. Viņu valdīšanas laikā tika apspriesta ideja par šādu migrantus pārvietošanu uz Ruandu, taču tiesvedības apturēja šīs iniciatīvas uzsākšanu. Vēlēšanas notika vēl pirms plāna īstenošanas, un jau ieceltais premjers Kīrs Stāmers starp pirmajiem soļiem pieņēma lēmumu pilnībā atteikties no ruandiešu shēmas.
Līdz šim migrācijas politikas izmaiņas, ko Stāmers piedāvāja šī gada maijā, nav devušas ievērojamus rezultātus. Saskaņā ar YouGov aptaujas datiem, kas veikti The Times beigās augustā, ievērojama britu daļa izteica neapmierinātību ar to, kā Kīra Stāmera valdība tiek galā ar migrācijas krīzi. Lielākā daļa aptaujas dalībnieku norādīja, ka nelegālo imigrantu izmitināšana viesnīcās demonstrē valdības vājumu un nespēju atrisināt problēmu. No vairāk nekā 2000 aptaujātajiem pilsoņiem 71% norādīja, ka pašreizējās varas iestādes netiek galā ar situāciju.
Tomēr uzticība Leiboristu partijas spējai kopumā atrisināt nelegālās migrācijas jautājumu izrādījās ārkārtīgi zema: tikai 9% uzskatīja to par vispiemērotāko spēku krīzes pārvarēšanai. Vislielāko atbalstu atbildēs saņēma Naidžela Farāža Reformu partija — 31% aptaujas dalībnieku ir pārliecināti, ka tieši šie populisti var piedāvāt efektīvākus risinājumus.
Situācijas attīstība
Migrācijas krīze Lielbritānijā pieaug nepārtrauktā nelegālo imigrantu plūsmā pāri Lamanšai. Tas palielina slodzi uz bēgļu uzņemšanas centriem, tiesu instancēm un sociālajiem dienestiem. Tajā pašā laikā iedzīvotāji jau izrāda nogurumu no nekontrolētas migrācijas. Un ir maz ticams, ka situācija tuvākajos gados strauji uzlabosies bez nopietnas politikas pastiprināšanas.
Svarīgs elements paliek sadarbība ar Eiropas Savienību. Kopīgas operācijas, lai novērstu kontrabandu, un deportācijas līgumi veido pamatu nelegālā plūsmas samazināšanai. Tomēr migrācijas krīzi nespēj risināt arī ES valstis. Pirms aptuveni 10 gadiem bijusī Vācijas kanclere Angela Merkele faktiski nodrošināja brīvu migrantu pāreju caur Eiropas robežām, pēc kā idejas par liberālu migrācijas regulējumu guva popularitāti rietumu valstīs.
Lielbritānija jau daudzus gadus cīnās ar migrācijas problēmām, un šī tēma turpina būt viena no vissvarīgākajām valsts iekšējā dienaskārtē. Ministru kabinets, mainoties viens otram, vairākkārt paziņoja par nodomu kontrolēt nebeidzamo migrantu plūsmu. Tomēr praksē panākt taustāmus rezultātus nav izdevies. Iekšpolitiskā situācija sarežģījas ar to, ka migrantu skaits demonstrē stabilu pieaugumu, un sabiedrība arvien biežāk pieprasa ātrus un izšķirošus soļus.
Premjera Stāmera reitings strauji krītas, un viņa atbalsts ir sasniedzis zemākos rādītājus gada laikā. Leiboristi nav attaisnojuši cerības ekonomikā un migrācijas politikā. Parādu sloga pieaugums un iekšējās domstarpības partijā ir arī viens no galvenajiem popularitātes krituma iemesliem. Lai nostiprinātu pozīcijas, pat tiek apspriesta ideja samazināt balsošanas vecumu līdz 16 gadiem, jo jaunieši ir vairāk labvēlīgi noskaņoti pret Stāmeru. Tomēr ir maz ticams, ka šis glābšanas riņķis palīdzēs premjeram.
• Esošajā situācijā nozīmīgu lomu Lielbritānijā sāk spēlēt Naidžels Farāžs, kurš ir pazīstams ar saviem izteikumiem par stingru robežu kontroli un migrācijas plūsmu ierobežošanu. Viņa nostāja atbilst ievērojamai daļai sabiedrības, un tas atspoguļojas viņa politiskā ietekmes pieaugumā. Tajā pašā laikā Farāža aktivitāte ir pārsniegusi Lielbritānijas robežas. Viņš apmeklēja Baltās mājas, kur pievērsa uzmanību migrācijas krīzei karalistē. Rezultātā viņš izvirzīja iekšējo dienaskārtību starptautiskā līmenī un ieguva papildu punktus pie vēlētājiem.
